(bez virsraksta)

Dec. 8., 2021 | 10:34 am

Linda aizgāja, atstājot vīru Gundaru ar dēliem Ulvi (16), Kristianu (11), Ginteru (10) un Alekseju (4), kā arī meitiņām Diānu (7), Keitiju (3 gadiņi), savukārt vismazākajai, Evijai, tikko palika gadiņš. Dzīve ir netaisnīga, bet diemžēl kovids nešķiro.

Linda ar Gundaru dzīvoja godīgu dzīvi, audzināja bērnus, viņiem nebija kaitīgu ieradumu, viņi kala nākotnes plānus, kā svinēs Ziemassvētkus un cik laimīgi būs vecumdienās ar tik kuplu ģimeni. Kā jau liela latviešu ģimene, viņi iegādājās savu sapņu mājiņu, kurā Gundars savām rokām veica visus remontdarbus, savukārt Linda bija mājsaimniece, kura audzināja bērniņus.

Diemžēl nelaime sākās jau tad, kad Linda pārstāja ticēt vakcīnām. Jā, Linda nebija vakcinēta un arī negrasījās to darīt, jo, līdzīgi kā liela daļa sabiedrības, neuzticējās vakcīnas efektivitātei. Slimību uz mājām atnesa kāds no bērniem no skolas. Slimoja visa ģimene, arī Gundaram bija ļoti slikti, bērniem mazliet vieglāk, savukārt Lindas organisms nespēja pretoties šai slimībai, un nācās saukt ātro palīdzību. Slimnīcā Linda pavadīja sešas nedēļas, no kurām pēdējās jau bija pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas sistēmas, un vēlāk ar simtprocentīgu plaušu bojājumu viņas organisms pārstāja pretoties. Viņas palātā visapkārt karājās bērnu nodotie zīmējumi ar uzrakstiem "Mammu, gaidām tevi mājās", bet arī tie nedeva Lindai pietiekami daudz spēka, lai cīnītos pret šo slimību.
Tagad viņu mājās ir klusums, bērni vairs nespēlējas, kā arī nav dzirdamas skaņas no virtuves, kad mamma gatavoja ēdienu.

Link | ir doma {3} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 8., 2021 | 10:38 am

eņģeļa pirksts

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Dec. 8., 2021 | 10:42 am

dzīve ir netaisnīga????????

Link | ir doma {2} | Add to Memories