(bez virsraksta)
Jan. 16., 2021 | 12:27 am
Meitenes, sievietes, mammas! Gribu dzirdēt Jūsu domas, par manu situāciju/stāvokli/dzīvi...
Īsumā... 😅
Satiku vīrieti... Iemīlējos, biju pavisam jauna, 16, kā lai saka... Galīgi neplānoti, biju stāvoklī. Vīrietis teica - metam kauliņus kopā - dzīvojam, audzinam. Par mani 12 gadus vecāks. Dzīvojām. Iemīlējāmies abi. Tā laimīgi sagaidījām otro un pilnībā plānotu arī trešo dēlu. Salaulājāmies. Es biju laimīga pilnībā. 9 gadus kopā, 365 pudus sāls izēduši, pieslīpējušies visos veidos, bijām apsakusti no visām pusēm, jo bijām kā laimīgs pāris... BET vidū bija (cenzēts).
Pirms manis, viņam bija lielā, pirmā mīlestība (viņš mana pirmā īstā). Bija stātijis par viņu, zināju, kā viņam sāpēja, jo viņa viņu pameta un viņš atklāja, ka bail man uzticēties, ka nepieviļu atkal... Tā (cenzēts) aizlidoja uz ārzemēm, apprecējās, 2 bērni un nu atgriezīsies. Tā, prosta, jo esot lielā mīla. Mans (cenzēts) ir gatavs uz visu! Pamet mūs 4trus un dui prom pie "laimes". Zinu, droši, viņai svešzemes līdz ūkai un grib LV labi ieriktēties, izmanto manu (cenzēts). Jautāju - 9 gadi, ko jūti? Kas es biju? Kas būs?
Atbilde - mīlu. Laime. Viss būs labi.
Wtf? Kā? Mani fakta priekšā nolika - viss! Izturās kā pret tukšu vietu, runā itkā nekad nekas nebūtu bijis, BET acīs visas pasaules sāpes...
Mīlu to (cenzēts) ar visu velna raksturu, bet neko nevaru darīt? Ķipa, pogu nospieda un mani izslēdza! Padoties? Cīnīties? Bet ja zinu ka IR nodullināts un izmantots? (jā, zinu droši) Ko darīt, kā izturēties, rīkoties? Smagi, ellišķīgi sāpīgi... Jā, gājēju nenoturēšu, neturēšu, bet zinu ka atgriezīsies! A kā tagad izturēties? Galva un sirds ķīsēlī.
UN TAGAD SAKAT KĀDU PADOMU!
MĪLU NO VISAS SIRDS, 3 BĒRNI, VIŅŠ MĪL CITU! TĀ VAR BŪT, KA 9 GADUS DIRSA KA MĪL? TĀ PROSTA PALAIST? LAI APLAUŽAS UN SAGAIDĪT? VARBŪT KĀDS TRĀPĪGS KOMENTĀRS IEDOS MAN CERĪBU SĀKT NO JAUNA UN UZTICĒTIES CITAM...
JĀ, NU JAU DOMĀJU KA VISI VĪRIEŠI IR (CENZĒTS)
Īsumā... 😅
Satiku vīrieti... Iemīlējos, biju pavisam jauna, 16, kā lai saka... Galīgi neplānoti, biju stāvoklī. Vīrietis teica - metam kauliņus kopā - dzīvojam, audzinam. Par mani 12 gadus vecāks. Dzīvojām. Iemīlējāmies abi. Tā laimīgi sagaidījām otro un pilnībā plānotu arī trešo dēlu. Salaulājāmies. Es biju laimīga pilnībā. 9 gadus kopā, 365 pudus sāls izēduši, pieslīpējušies visos veidos, bijām apsakusti no visām pusēm, jo bijām kā laimīgs pāris... BET vidū bija (cenzēts).
Pirms manis, viņam bija lielā, pirmā mīlestība (viņš mana pirmā īstā). Bija stātijis par viņu, zināju, kā viņam sāpēja, jo viņa viņu pameta un viņš atklāja, ka bail man uzticēties, ka nepieviļu atkal... Tā (cenzēts) aizlidoja uz ārzemēm, apprecējās, 2 bērni un nu atgriezīsies. Tā, prosta, jo esot lielā mīla. Mans (cenzēts) ir gatavs uz visu! Pamet mūs 4trus un dui prom pie "laimes". Zinu, droši, viņai svešzemes līdz ūkai un grib LV labi ieriktēties, izmanto manu (cenzēts). Jautāju - 9 gadi, ko jūti? Kas es biju? Kas būs?
Atbilde - mīlu. Laime. Viss būs labi.
Wtf? Kā? Mani fakta priekšā nolika - viss! Izturās kā pret tukšu vietu, runā itkā nekad nekas nebūtu bijis, BET acīs visas pasaules sāpes...
Mīlu to (cenzēts) ar visu velna raksturu, bet neko nevaru darīt? Ķipa, pogu nospieda un mani izslēdza! Padoties? Cīnīties? Bet ja zinu ka IR nodullināts un izmantots? (jā, zinu droši) Ko darīt, kā izturēties, rīkoties? Smagi, ellišķīgi sāpīgi... Jā, gājēju nenoturēšu, neturēšu, bet zinu ka atgriezīsies! A kā tagad izturēties? Galva un sirds ķīsēlī.
UN TAGAD SAKAT KĀDU PADOMU!
MĪLU NO VISAS SIRDS, 3 BĒRNI, VIŅŠ MĪL CITU! TĀ VAR BŪT, KA 9 GADUS DIRSA KA MĪL? TĀ PROSTA PALAIST? LAI APLAUŽAS UN SAGAIDĪT? VARBŪT KĀDS TRĀPĪGS KOMENTĀRS IEDOS MAN CERĪBU SĀKT NO JAUNA UN UZTICĒTIES CITAM...
JĀ, NU JAU DOMĀJU KA VISI VĪRIEŠI IR (CENZĒTS)