|
|
|
Oktobris 11., 2023
17:42 - : grāmatu ziņā esmu totāls kinestētiķis
taustu un glaudu savu jauno grāmatu un domāju, cik gan lieliska un aizmirsta dāvana ir dāvanu karte grāmatnīcā.
agrāk (ļoti sen agrāk) man regulāri tika dāvinātas grāmatas vai dāvanu kartes grāmatnīcās.
es sapratu, cik tas ir forši, un dāvināju arī citiem dāvanu kartes grāmatnīcās. bet nu jau šķiet kādi padsmit, ja ne visi divdesmit, gadi pagājuši, kopš man kāds pēdējo reizi uzdāvināja dāvanu karti grāmatnīcā.
also, lūdzu piefiksēt, ka varu savā runā ievīt tādu frāzi kā "divdesmit gadus atpakaļ" un tajā pašā laikā runāt par savu pieredzi, nevis citu.
|
Oktobris 8., 2023
22:01 - : 8. oktobris
jāteic, beigās tā "the secret history" tomēr apgriezās uz riņķi un diezgan raiti nonāca līdz noslēgumam. tad vēl es noskatījos let them all talk, jo merila strīpa, un kopumā man ir sanācis tāds ļoti īpatnējs vīkends. vētra arī kaut kāda tāda nesaprotama. tas ledainais ziemeļu vējš galīgi negāja kopā ne ar grāmatu, ne ar filmu.
|
Septembris 17., 2023
18:56 - : d. tartt, the secret history
ņemot vērā to, ka man nepatīk lasīt, ja mani ik pēc divām minūtēm pārtrauc, tad the secret history man iet diezgan lēni. laikam sen neesmu bijusi twenty-something un augstskolā, jo lasot, cik daudz viņi tur dzer grādīgos, nespēju nedomāt par to, kā viņiem tur nav slikti visu laiku (lai gan galvenajam varonim diezgan bieži ir slikti, tik un tā viņam ir ļoti aktīva ikdiena). tāpat arī ar skepsi pieņemu to, ka tieši šī ir dark academia bībele, bet noskaņa, protams, grāmatai ir. pat žēl, ka varu atrauties.
|
Aprīlis 1., 2023
19:18
kaut arī seriālu the vampire chronicles es tā arī nesagaidīju, tomēr izrādās, ka ir tādas annas raisas mayfair witches, ko es ieraudzīju vispār pilnīgi, pilnīgi nejauši un kas, acīmredzot, ir balstīta uz the witching hour. vispār viņas stāsti noslēpti aiz diezgan pabriesmīgiem vākiem, bet velti.
|
Marts 18., 2023
Augusts 9., 2022
16:43
persuasion man patika. jutu džeinas ostinas toni. izrādās, 2005. gadā esmu nopirkusi arī grāmatas eksemplāru latviešu valodā, un tikai tagad, pie grāmatplaukta pārkārtošanas to atklāju. protams, 2005. gads man ir tāds miglā tīts, bet man ir tradīcija - katrā nopirktajā grāmatā ierakstīt, kā tieši esmu pie tās tikusi. tas ir ļoti noderīgi entos gadus vēlāk. šo grāmatu iegādāties man, kā rakstīts, palīdzējis tā laika svarīgs draugs, kuru neesmu nosaukusi vārdā, jo, acīmredzot, pieņēmu, ka es tāpat sapratīšu, kurš tas ir bijis, bet, taisnībsakot, i'm not so sure now, hehe. tomēr sliecos uz vienu pusi vairāk, nekā uz citu. lai nu kā, persuasion man patika. labāk, nekā pride and prejudice pēdējā ekranizācija. iespējams tāpēc, ka prāta apsvērumus vēl neesmu izlasījusi.
|
Jūnijs 15., 2021
19:05
gribu šito un šito, bet nogulēju atlaides. kad es biju maza, man dāvināja dāvanu kartes grāmatnīcā, es vienmēr tā priecājos. tagad grāmatnīcu dāvanu kartes dāvinu saviem mazākajiem radiniekiem.
|
Augusts 12., 2020
10:57
dažas grāmatas paliek ar tevi uz ilgu laiku. tagad, lasot nerātes ierakstu par rasu, uzreiz atcerējos grāmatu, kuru izraku vecmammas skapī, un nespēju atrauties, kamēr neizlasīju. tā bija skumja un depresīva grāmata ar nelaimīgām beigām, un drīzāk par ābeļdārziem, nevis rasu, bet to grāmatu es atcerēšos mūžam. lasīt gan nekad vairs nelasīšu. nu un vajag tādu depresņaku sarakstīt? kopš tā laika man palicis iespaids, ka visas latviešu grāmatas ir depresijas kalngals. nāves ēnā necik daudz iespaidu neuzlaboja. vai vienas vasaras zieds. vai zosukalna meitenes. taču liels bija mans pārsteigums uzzināt, ka " katrīna" nemaz nav latviešu autora darbs, bet somu! should've known! līdz ar to, visas katrīnas man asociējas ar šo katrīnu, nevis katrīnu lielo, piem.
|
Jūlijs 16., 2020
13:42
aizgāju uz bibliotēku, tur man ieteica (starp daudzām citām) "patiesību par harija kebēra lietu", pēc tam, kad es pajautāju, kas tagad ir līdzīgi populārs, kā savulaik "da vinči kods". tā kā nevaru sēdēt darbā un lasīt grāmatu, klusītēm lasu atsauksmes un revjū. atsauksmes ir un revjū ir, cilvēkiem ir domas. kaut nu ātrāk atnāktu vakars, lai var lasīt.
|
Aprīlis 25., 2020
20:54
also, kas tagad varētu būt laba literārā kluba grāmata? ar "labu" es domāju tādu, kuras stāsts ir interesants un aizraujošs, nevis izmocīts un sarežģīts un ne visiem saprotams, un tāpēc būtu kaut kādā ziņā labs. pēdējā laikā uzduros kaut kādām neaizraujošām un pliekanā valodā uzrakstītām. ā, un nevajag arī tādu, kur autore plīst no asprātības katrā teikumā. kaut ko svaigu, karoče. laiku pa laikam gadās tādas. kā "gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība" (filma gan neizdevās), piemēram. tad es domāju, ka "laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju" būs forša, bet tas izrādījās maldīgs pirmo lappušu iespaids, pēc tam viss pārvērtās par parastu, paredzamu romānu.
|
Oktobris 24., 2019
21:35 - : bērnaudzināšana 101
tad es te jautāju savā lokā, vai bija kādas grāmatas vai kāds cits zināšanu avots, kuru viņi atzina par vērtīgu esam savu bērnu audzināšanā. pavisam nejauši uzgāju masaru ibukas "pēc trim gadiem jau var būt par vēlu" audiogrāmatu, nu un tajā tad ir kaut kas par to, ko es meklēju, bet varbūt jums ir vēl kādas idejas?
fun fact: krievu versijā šai grāmatai nosaukums ir "pēc trim gadiem jau ir par vēlu". nu, tā, lai liktu tev justies kā totālam failure, ja tavam bērnam ir jau, piemēram, četri, ja.
|
Oktobris 16., 2018
16:33 - : k. fosuma "tikai neatskaties" pt. 2
šitā nobeigt grāmatu! ka maza meitene iesēžas mašīnā.
holy crap!
un ko man tagad darīt?
|
08:33 - : grāmatu klubiņam
katrā brīvbrīdī lasu šo, esmu ievilkta pilnībā. ļoti patīk, ka vārdu pa vārdam tu uzzini tikpat daudz, cik detektīvi un varbūt mazliet vairāk, un vari meklēt to, kurš nogalināja loru palmeri. 
jeb - šajā gadījumā - piecpadsmitgadīgo anniju hollannu no kāda norvēģijas mazciema.
|
Jūlijs 11., 2018
09:45 - : lūsija moda montgomerija
bērnībā man ļoti patika l.m.m. grāmatas par annu no zaļajiem jumtiem, pēc tam no vēja papelēm, pēc tam no vēl citām mājām, un, izrādās, arī anne with an e aiznes turpat, kur toreiz. skatos un atceros diānu un marillu, un gilbertu, un tāda sajūta, it kā es atkal būtu nonākusi tur atpakaļ tajā laikā, kad bibliotēkā pirmo reizi paņēmu rokās pirmo grāmatu. īsāk sakot, audz, cik gribi, ir dažas lietas, kas nemainās.
upd. izrādās, dažas lietas tomēr mainās. piemēram, grāmatas saturs producentu rokās. gilberts "paņem brīvu gadu", pieņem dzemdības un tad izdomā kļūt par ārstu..?!
|
Maijs 23., 2018
09:45 - : grāmatu simtnieks
sāku lasīt selindžera uz kraujas rudzu laukā, un uzdūros slavenajam holdenam kolfīldam. small world. internetā bijām tikušies jau sen. drošvien tā grāmata ir daudzos topos, bet vikipēdija piedāvā šo, no le monde - 100 gadsimta grāmatas. ieskaitot šo, būšu izlasījusi gan tikai septiņas. dažas tur ir tādas, kuras nedalasīju. piemēram, markesa 100 vientulības gadu. mazo princi. gribu izlasīt 1984, bet bibliotēkā esot, mūždien aizmirstu. savukārt nosaukums mis blendiša orhidejas nesaņems izklausās pēc varen lielas jautrības.
|
Aprīlis 28., 2018
20:02
izrāvu cauri a. mičelas un m. sasas "lielpilsētas lelli" (jeb copygirl; angliski drošvien būtu vēl foršāk) vienā elpā, un lasot un ķiķinot par "jaunākās reklāmas sastādītājas" kāpumiem un kritumiem, bija jādomā ne tikai par to, kā pati aizvien klusībā sapņoju par kaut ko nenoteiktu, bet radošu, ha, bet arī par ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zan. tā tevi arī redzu, starp citu, kaut arī tu tur dari pavisam kaut ko citu laikam.
ja?
p.s. vienīgais mīnuss - galvenajai varonei 24 gadi. obvsly.
|
Aprīlis 19., 2018
08:54
lasu ļoti dīvainu grāmatu.
un vaina slēpjas vienā no diviem galvenajiem varoņiem, kuri brauc vilciena kupejā. kāpēc? jo viņš visu laiku runā par maukām, pipelēm, mīzaliem, saviem piedzīvojumiem šajā jomā utt. nu kādas 16 lappuses. un es sēžu un lasu, un domāju: aizveries tak, jel.
un tad meitene no pretējā sola iemet viņam ar zābaku pa galvu. grāmatā, i mean.
cerams, viņš atkal nesāks, citādi šoreiz būs jāmet kādam ar grāmatu.
roza liksoma, "sestā kupeja".
upd. un atkal viņš atgriežas turpat.
|
Aprīlis 17., 2018
18:16
a mūsu bibliotēkā psiholoģijas plauktā, tā vien šķiet, ir tikai self-help grāmatas. paņēmu psiholoģijas vēsturi.
nemācēšu gan pateikt, ko es gribēju, bet noteikti ne kaut ko no sērijas "kāpēc sievietes nemāk noparkot auto" (which is bullshit) vai "labās meitenes nestrādā vadošajos amatos", vai "sekss un karjera".
|
Februāris 5., 2018
23:35
vienu vakaru uznāca vēlme palasīt annas raisas vampīrhronikas. paņēmu vienu no plaukta, sāku lasīt, un attapos jau ievilkta. raisa, viennozīmīgi, ir labākā šajā jomā.
|
Janvāris 25., 2018
12:17
btw, es te uzdūros vienam paragrāfam grāmatā, kurā es nekad nebūtu gaidījusi sastapt tādas politiskas mahinācijas un sazvērestības teritorijas, bet sižetā lietas sāk grozīties ap milzīgo noslēpumu - operāciju snegurotchka, kas paredz izkausēt arktikas ledu, lai tiktu klāt zem tā esošajām naftas krātuvēm. turklāt, operācija esot uzsākta savus 40 gadus atpakaļ. un neesot nekāds brīnums, ka asv atmet ar roku, kad runas ir par globālo sasilšanu - lai tik kūst, pofig uz cilvēkiem, the oil, the oil. tas sižetā.
diemžēl nezinu neko par to, kas slēpjas zem tiem arktikas lediem.
|
Oktobris 24., 2017
10:55
also, vai kāds jau ir ievērtējis american gods?
man vēl jāpabeidz grāmata.
|
Augusts 30., 2017
08:55 - : l & a
"manas labās īpašības tagad atrodas tavā aizsardzībā, un tavs pienākums ir tās pārspīlēt, cik vien iespējams."
|
Jūlijs 5., 2017
10:36
skaidrs kā diena (kura pēdējoreiz bija skaidra un saulaina šovasar), ka adulting ir vajadzīga.
|
Maijs 11., 2017
22:16 - : book keeper's secrets
uzdurties skapja aizmugurē aizkritušai grāmatai, atrast tur savu mācību braukšanas atļauju no 2004. gada, csdd kvīti par to 2.95 LVL apmērā un herbāriju (!).
|
Februāris 27., 2017
09:27 - : kalnu aukas
labi, štrunts ar to. izlasīju romānu par kaislīgo mīlestību anglijas laukos - "kalnu aukas" un, taisnībsakot, nesapratu, kur tad bija tā kaislīgā mīlestība, jo hītklifs nekādas siltās jūtas neizrādīja pat pret savu t.s. mūža mīlestību, un jaunā katrīna tikai grāmatas pēdējās lappusēs bija, šķiet, iemīlējusies hertonā. kas arī vēl ir zem jautājuma zīmes, jo pirms tam viņa taču teicās mīlam lintonu, kaut arī tas bija pēdējais memļaks un tīrā laime, ka dilonis vai kas nu tas bija, viņu piebeidza.
esmu stipri vīlusies.
"lepnums un aizspriedumi" forever.
|
Janvāris 9., 2015
13:08
un kas ir izlasījis tās "sievietes, kuras skrien ar vilkiem"?
pēc visiem bibliotēkas likumiem man šī grāmata bija jāsaņem tikai martā, bet mana rinda ir pienākusi jau šodien, un ne jau tāpēc, ka visi rindā pirms manis būtu bijuši baigi čaklie lasītāji.
|
Oktobris 30., 2014
13:54
nav ne jausmas. ieraudzīju, pierakstīju.
|
Septembris 10., 2014
19:53 - : oskars vailds un nāves rings, 200. lpp.
- atceries vistlera zelta likumu, robert, - mākslā galvenais ir būt drosmīgam.
|
Jūnijs 27., 2014
08:03
lasu "oskaru vaildu un nāves ringu" un izklaidējos, un iztēlojos, ka viņi tā arī varētu runāt. kā džeinas ostinas grāmatu varoņi.
|
Aprīlis 3., 2014
10:35
un tad man šodien atnāca dikti gaidītā fashion & style grāmatiņa.
atveru vaļā, tur stāv rakstīts: for joey and joel who think that dressing up is great:
so does god.
uno momento, ko es esmu nopirkusi?!
paskatos uz vāku:
is it a sin to look good?
great clothes - a gift from god!
fashion and the bible
parents - why do your teenagers dress like that?
izskatās, ka i'm in for a treat.
|
Decembris 19., 2013
Oktobris 3., 2012
23:19 - : tupeņmizu grāmata
tā grāmata ir kā radīta man, jeibogu. nevis par mani, bet man, lūdzu pievērst šim sīkumam pienācīgu uzmanību. un vēl ar visu manu skandināšanu, ka neciešu grāmatas par karu. tomēr te nu tā ir. bet grāmatu varoņi nepagurdami pauž savu nemīlestību pret vāciešiem, un tas silda manu dvēseli, jo pie mums jau tikai lamā krievus. nuja, un tad tur tādi zelta izteicieni, kas pavārgrāmatu nosauc par dzeju kastrolī, trāpīgi izteikumi par vīriešiem un sievietēm, par vistām un ievērojamākajiem autoriem, to, kā vārdi, kas mums iepatīkas, seko mums. un te pat ir pieminētas "pikvika kluba piezīmes" un māsas brontē, tā ka pilnai laimei pietrūkst vienīgi džeinas ostinas. esmu apmāta. priecīga. kā var tā ņemt un paņemt kaut ko tik ļoti radītu tev?
|
Oktobris 2., 2012
23:23
"[the times redakcija] nolēmuši iekļaut triju dažādu autoru rakstus, kas iztirzātu lasīšanas praktiskās, morālās un filozofiskās vērtības. man jāaplūko tieši filozofiskais aspekts, un mana vienīgā doma pagaidām ir tāda, ka lasīšana palīdz nesajukt prātā. kā redzat, man ir nepieciešama palīdzība."
tupeņmizu grāmata sastāv no vēstulēm.
nupat sāku ienīst īsziņas vēl vairāk.
|
18:39 - : dāvanu kartes
gribēju paņemt umberto eko "skaistuma vēsturi" (jo, nu, nevar tomēr tādu grāmatu izbaudīt pilnībā elektroniskā formātā, bet laikam jau tomēr nāksies), bet izrādās, ka pa visiem šiem gadiem tās cena nav kritusies ne par kapeiku, un tik dāsna mana dāvanu karte nebija, tāpēc šļūcu ar pirkstiem pār grāmatu muguriņām tālāk, aizķeroties pie katras trešās, gandrīz jau paņēmu džeinas ostinas "lepnuma un aizspriedumu" latvisko versiju, bet vāciņš nebija pārāk glīts, un tā es aizslīdēju tālāk līdz pītera meila "gadam provansā" (ļaujoties žurnālu spiedienam) un mērijas annas šaferes un annijas barouzas "gērnsijas literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrībai" (nav ne jausmas - kas, ko, par ko, bet kaut kā uzrunāja) un herbjorgas vasmu "dinas grāmatu". tur otrā pusē rakstīts, ka "šī ir grāmata, kas vienmēr paliks kopā ar jums". lai jau tā būtu, man tos četrus atlikušos latus tomēr vajadzēja kaut kā ieguldīt.
|
Februāris 6., 2012
23:33
filmas gaidās bibliotēkā paņēmu ficdžeralda "lielo getsbiju". teiksim tā.. mani ne īpaši apmierināja netaisnīgais notikumu pavērsiens, un niks karavejs arī kaut kāds nesaprotams personāžs, par pašu getsbiju nemaz nerunājot, un deizija vispār kaut kāda pa gaisu pasista, kamēr džordana beikere, sākumā radīdama par sevi interesanta citplanētieša iespaidu, beigās izrādījās parasts sievišķis, toms bjūkenans - kaut kāds kačaks, kura seju noteikti nav izkropļojis intelekts, un mirtla vilsone... ko viņa domāja, skrienot pie tās dzeltenās mašīnas?
dzīvē tā pilnīgi mierīgi varētu notikt. un tur arī visa problēma.
|
|
|
