Šī jau nav domāta kā sūdzēšanās, "ak, dievs, kur tā pasaule iet, kad mēs augām...", drīzāk vērojums par vidējo uzmanības daudzumu, kas tiek pievērsts uzdevuma izpētei.
Šo, starp citu, tā arī neuztvēru, jo tiešām nedomāju, ka manas 9. klases laikā rezutāts būtu stipri labāks, gluži otrādi, šos procentus vērtēju kā visai labus.
starp citu, tā tas varētu arī būt, ka arī agrākās devītās klases būtu izpildījušas līdzīgi, jo agrāk tomēr lielāku uzmanību pievērsa faktoloģijai, nevis "lasītprasmei"
Nu, jā, bet, ja mani atmiņa neviļ, tad jau 7. bija zooloģijas pamati bija jāzin diezgan pamatīgi un 8. anatomijas(tur gan bija reforma, ka bijusī 8. laikam tagad ir 9.), kontroldarbos bija tiešām jautājumi par vēžveidīgo uzbūvi vai ko tamlīdzīgu, nevis "ja vienam vēzim katra ūsa ir 3cm gara, bet otram 2,8cm, kāds ir šo divu vēžu ūsu kopējais garums?":))
Es zināmā mērā atbalstu ideju, ka 8. klases bērnam varbūt nav obligāti no galvas zināt visu vēža ekstremitāšu izvietojumu, bet būt spējīgam lasīt tekstus, kuros sastopami bioloģiski termini un spēt domāt līdzi.
Vidēji upē A vēžiem antenas ir 8 cm garas, bet vispār to garums svārstās no 6 līdz 10 cm, ja upes ūdens kļūs duļķaināks, vai upē dzīvojošo vēžu ūsu vidējais garums pieaugs vai samazināsies.
Lielā mērā piekrītu, cik jau nu ir sanācis pa acu galam manīt diskusijas par izglītības lomu un funkciju, tad agrāk izglītības sistēma pamatā trenēja atmiņu, kas bija ļoti svarīgi, jo vajadzīgie informācijas avoti bja jānēsā līdz galvā, kamēr tagad var koncentrēties uz pavisam ko citu.