Ir atkal pagājis kāds laiks, kopš pēdējo reizi te ko drukāju. Un derētu tā kā kaut ko atkal uzmurgot. Nu tad saturās suņi, zaķi un savādāk domājošie.

    Ir klāt kārtējais pavasaris 2006. peec skaita, ja tic tam kā skaita kristieši. Ar ko gan zīmīgs varētu būt šis pavasaris, jūs jautāsiet. Patiesībā ne ar ko tādu sevišķu, izņemot to, ka esmu atradis kādu ar ko saistīt savu turpmāko dzives posmu. Jā es precos! Katru reizi, kad iedomājos, sirds piepildās ar prieku un tai pat laikā arī šaubas ielavās, vai vajadzētu precēties? Ir draugi, kas priecājās uzzinot, ka stūrēju laulības ostā, bet ir tarī tadi, kuri uzskata, ka tas ir pilnīgi nevajadzīgi. Droši vien taisnība vienlaicīgi gan ir, gan nav abiem. Jo svarīgi ir tikai tas ko domāju es. Egoistiski vai ne? Bet kas gan cits, ja ne egoisms ir tas kas mums liek dzīties uz priekšu, censties ko sasniegt?

    Ehh ku bezcerīgi sanāca. Nu nekas. Dzīve ir skaista.