| |
[Feb. 26th, 2012|11:08 am] |
atcerējos, kā kolēģi kacināja pilsoni, kas bija gana nobijies no mūsšofera trakās nešanās (nu viš ir kaukāds tur gonščiks un brauc labi...bet ātri).
Tika sāktas sarunas, kā vislabāk rīkoties, ja gribi lai tavu līķi noteikti identificē pēc katastrofas. Visi vienojās, ka vispareizāk ir izgriezt no pases to laminēto lapiņu ar personas info un foto, sarullēt un iebāzt pakaļā. Droši!
Pilsonis, kurš līdz tam bija ieķēries rokturī ar vienu roku, esot norīstījies un ieķēries rokturī ar abām. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2012|11:09 am] |
par 23.02 atskaņas
Es laikam nogrāvu pamatos visus vārgos ideju asnus.
toties bija attesušās sabattiecību dāmas ar šprotēm, polšu un avīzē ietītu rupmaizķieģeli. Un visko tur stāstīja, ka nav jau tā kā, bet ka mūsu puiši tādi labi un lai viņiem prieks, un 8. marts ar, un ta šitā esot investīcija. jaunēkļi no bēdām izdzēra polšu (nu viņu ir ļoti daudz), piedāvāja man šproti (man negribējās, nē ne principa pēc, pret šprotēm man nekas nav), un nomierinājās. Bet vakarā sievas viņus esot vedušas uz krogu. Nenu padomjvalsts ir stipras tradīcijas iedēstījusi. |
|
|
| skaistums prasa upurus |
[Feb. 26th, 2012|11:14 am] |
Nē, tā nevar. Vajag kaut ko. Kaut ko neēst, kaut ko nelūrēt datorā un TV, norāpot no dīvāna biežāk. Nu ar suni par laimi jāskrien, citādi ej nu zini, vai gribas un spēka pietiktu:)
BET: kā jums šāda aina par sevi: es skaista, slaida, ar idejālu pričeni un zobiem un žaketēm, ko var aizpogāt. Lecu augšā 2 stundas pirms vīra un bērniem, skrienu krosu pa sniegu un lietu, nesos mājās, apēdu salātlapu ar attaukotu siltu ūdeni, taisu frizūru un makijāžu, lai neviens mani neredz neskaistu.
Pusdienlaikā paostu burkāna ripiņu un iedzeru vienu karoti tējas.
Pēc darba nesos pie kosmetologa-friziera-masiera-oj es nemaz nezinu kā?? psihAloga? Jogas nodarbībām? Tad 2 stundas intensīvi sportoju. Tad eju mājās, iedzeru caurejas tēju bez cukura. Apēdu vienu auzu pārslu un eju skriet krosu līdz pusnaktij. Tad sataisu frizūru un eju gulēt.
I tā katru dienu. Foršāk kā mierīgi baudīt dzīvi un ar cieņu sagaidīt vecumu? Nu es nez. Es nevaru. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2012|01:47 pm] |
malamuti esot tie ziemeļu suņi, kam vislaik karsts pie mums.
Hm.
Manējā tagad guļ ar vēderu gaisā piespiedusies pie krāsns. Izkurinātas. |
|
|