Man tik ļoti, ļoti šodien sāp sirds. Bija runāts šovakar ar draugiem satikties, bet es slimoju jau kuro dienu un katru dienu naivi ceru, ka kļūs labāk, bet kļūst tikai sliktāk.. Tad nu ziņoju, ka esmu dikti slima un nevaru ierasties, lai kā gribētos.. Un atbilde, ko saņemu, liek man izplūst asarās un tā es te aizvien raudu.. draudzenei liekoties, ka es vienkārši izvairos.

Man šķiet, pēdējā reize, kad kāds draugs man tik slikti lika justies, bija 16 gadu vecumā, kad viss tika uztverts pilnīgi neadekvāti un pārspīlēti. Bet sen jau vairs nav tie gadi.. Un, johaidī, kā sāp, ka labs draugs domā, ka tu viņam melo un izvairies no tikšanās, lai gan patiesībā 3 dienas sēdi mājās kā bezpalīdzīgs dārzenis un vārties starp savām salvetītēm, puņķiem, šķavām un asarām..

pat nezinu, kā lai tiek vaļā no tām sliktajām emocijām un skumjām, kas šobrīd mani ir apsēdušas. un ciba šoreiz nelīdz, ai.