It kā nejūtos tā ļoti slikti, bet kājas gan sāp tik stipri, ka gribas skaļi kliegt vai notraukt kādu dusmīgu asaru.. jūtos izpumpēta pēc šādām 2x12h dienām.. nekas slikts jau arī darbā nenotika, bet nemitīgā komunikācija ar klientiem un kolēģiem tomēr morāli nospiež un šķiet, ka vislabākais veids, kā no tā tikt vaļā, ir mājās vienkārši ļauties asarām, kuras pašas kāpj acīs.

Šodien vairāki klienti pamanījās sarunas laikā iepīt kādas piezīmes par skaistumu, bet ir tādas dienas, kad gribas atbildēt nevis ar smaidu, paldies vai ko tamlīdzīgu, bet gan ar.. smiekliem. Bet galu galā.. tas viss apnīk. It viss.

Sāku dienu un darbadienu atskaiti.