O, interesanti, ka tieši šīs abas vēl neesi lasījis, ar tām biežāk mēdz sākt :)

"Un otru Hesi neatrast." Tas man atsauc atmiņā kādas mūsu pasniedzējas teikto, ka viņa mūs savā ziņā apskauž, jo vairs nekad pirmoreiz nelasīs Hesi, Sartru, Kamī un vēl daudzus citus dižos autorus, ko mums šajos gados jālasa. Kā es viņu saprotu! Domāju, daudzi to ir piedzīvojuši - smeldzīgo nožēlu par to, ka ir atklāta kāda jauna, fantastiska, varbūt ne laimīga, bet tik spēcīga un kontrastējoša pasaule, kas apgāž visu, ko iepriekš esi domājis, visu, kas esi bijis.. nožēla par to, ka vairs nebūs tāds lūzuma punkts, tāda uzskatu un pārliecību maiņa. Būs citas, bet vairs ne TĀS. Un šādos pārdzīvojumos pat gribētos atgriezties, bet tas nav iespējams. Atliek rakt tālāk, dziļāk un meklēt, meklēt, meklēt..