klausos to, ko man varbūt nemaz vairs nevajadzētu klausīties, bet citādi nevaru, ne-va-ru. un ir tieši tā, kā toreiz domēju.. brīdī, kad viss tiks izteikts vārdos un nebūs vairs vien slepeni skatieni, viss sabruks sīkās drumslās.

nepatīkami domāt par to, ka (..) un nezinu, kas vispār būs. vai varēšu iet, skatīties, klausīties un priecāties.. laikam būs citas asaras acīs, ne vairs tās - laimīgās.

sūdi vagā, tā es jums teikšu, mīļie.