Rāpoju pa sienām sāpju dēļ, brīžiem sit elpu ciet un izsprāgst nevaldāmas asaras. Skatos spogulī un saku sev - viss ir kārtībā, tu esi vesela! Noticu sev līdz mirklim, kamēr sakustos. Esmu ieslodzīta mājās uz 3 dienām, pat uz veikalu nespēju aiziet, par brīvdienu plāniem vispār nav vērts runāt, tie arī šobrīd ir pilnīgi mazsvarīgi. Jāiztur līdz otrdienai, kad tikšu atkal pie ārsta un tad pie fizioterapeita. Ļoti ceru, ka problēma tiešām ir tik tā, ka kaut ko nepareizi esmu sadarījusi ar muguru un speciālists spēs to "salikt atpakaļ".

Turu īkšķus, lai iedarbojas prestsāpju tabletes un varu vismaz naktī pagulēt un atpūsties no tām šausmām.

Nevienam un nekad neko tādu nenovēlu, NEVIENAM UN NEKAD.