Pat Eirovīzijā tie franči nemāk nevienu vārdu pateikt angliski, lol.
Un nē, es nebeigšu cepties šovakar :D

Rakstu BD un lasu par teroraktu Spānijā 2004. gada 11. martā. Aculiecinieku, cietušo un mediķu stāsti par redzēto, pieredzēto un saprasto.. Nevaru beigt raudāt. Par to, ka tādas lietas notiek pasaulē un ka neviens neesam pasargāti no nelaimēm. Un cik pateicīgiem ir jābūt par katru nodzīvoto dienu šajā pasaulē. Un ir zaimojoši sūdzēties un čīkstēt par problēmām, kas lielākoties ir paša izraisītas un veicinātas. Par problēmām, kas nemaz nav problēmas, bet vienkārši.. dzīve.