Tāda sajūta, ka joprojām neesmu "iedraudzējusies" ar cibu. Gandrīz katru dienu lasu, ko citi ļaudis raksta, vienmēr izpētu visas komūnas, gūstu interesantu info, daudz pārdomu un iespaidu par dzīvi un cilvēkiem.. Bet nu pati es šo vietu izmantoju tikai kā personīgo dienasgrāmatu, ne sociālo portālu - tādā nozīmē, ka reti kad izsaku savu viedokli un iesaistos diskusijās. Bet tāda es arī dzīvē esmu, tāpēc tas nav nekas neparasts.

Savulaik nepilnus 10 gadus rakstīju dienasgrāmatas ar roku, vēl tagad vesela kaste saglabājusies. Būtībā nekas jau nav mainījies - tā vajadzība izteikt savas domas un sajūtas vārdos joprojām ir aktuāla, tikai veids tagad ir cits. Toreiz ar pildspalvu uz papīra, bet tagad ar taustiņu palīdzību kaut kur interneta plašajās ārēs. Tik vien kā vārdus šeit neminu, bet domāju, ka nenāktos grūti mani atšifrēt pēc tā, ko rakstu. Vismaz vairākus citus cibiņus esmu "atkodusi" :) Latvija tomēr tik maza, tik maza.