Pēdējās dažas nedēļas strādāju lieliskā vietā un daru lielisku darbu, kas man patiešām patīk, laiks skrien nemanot, bet tas viss ir kaķim zem astes, ja priekšnieks ir ārprātīgi stresains, rupjš un vienīgais "komunikācijas" veids, ko viņš pieprot, ir bļaušana un dažādi pazemojošā veidā izteikti pārmetumi, kuriem 90% gadījumu nav precīzi nekāda seguma (respektīvi - pārmet neesošas lietas! Cilvēks - haoss. Vakar pēc kāda izlēciena, kas pārspēja pilnīgi visu, kas šajā darbā pieredzēts(pie tam klienta priekšā), pirmā reakcija bija pagriezties, savākt savas mantas un aiziet prom, nepasakot ne vārda un neraizējoties par neizmaksāto naudu. Saņēmos, ievilku elpu, izslēdzu bildi un skaņu, darīju tālāk savu darbu. Šodien pateicu, ka atradu jaunu darbu un jāsāk strādāt no pirmdienas. Viss kārtībā, rīt nostrādāšu pēdējo dienu. Nākamnedēļ cītīgi pievērīšos bakalauram un tad jau būs atkal labi. Gaidu ziņu no kādas vietas, kur gribētu strādāt, sola rezultātus pēc nedēļas. Viss uz labu, kā jau vienmēr :)