Aizvakar priekšniece paziņoja, ka no jūnija palielinās man stundu likmi. It kā jau priecīgi, protams, bet reāli sanāk tā pati likme, kas bija pirms lielās krīzes un samazināšanas. Un septembrī es jau laižos prom.. bet nekas, vismaz patīkami, ka novērtē. Un vasarā tā naudiņa ļoti noderēs.

Dzīvoju apjukumā. Rīt eksis tulkošanā, kam vēl nemaz neesmu pieķērusies. Bet nav jau biļešu, ko gatavot, kā arī viņa joprojām nav pateikusi, kas tieši būs jāraksta darbā. Nekas, izskatīšu cauri visus pierakstus un gan jau būs viss kartībā. Mani mazliet satrauc tas, ka šī sesija mani vēl nav sākusi satraukt.

Mamma jau ievācās jaunajā dzīvoklī. Ja būtu vismaz viena brīva diena, es varētu kaut tūlīt pārvākties. Bet nav.. jāgaida līdz sesijas beigām.

Vispār.. tā arī nesapratu, ko ar šo ierakstu gribēju pateikt.

Vēlos deju. Ar vienu īpašu cilvēku..

Prātā viens vienīgs haoss.