šovakar pirmoreiz dzīvē piegāju pie autobusa, kas bija apstājies pie sarkanās gaismas, un ar skatienu lūdzu, lai atver durvis. jo es tik ļoti, ļoti gribēju mājās. un otrs autobuss, kas man derēja, bija tikko aizbraucis.

jokainas tomēr ir tās 'pirmoreiz' sajūtas.

man ir diezgan liela šoka terapija.. ļoti neizprotama šķiet tā vēlme sēdēt uz 2 krēsliem, jo dibens taču sāp jebkurā gadījumā.

jāatzīmē, ka šovakar atklāju savu velosezonu. Bijām aizbraukušas līdz Saules Akmenim, pēc tam uz ostu, kur satiku gan labus, gan nesaprotamus cilvēkus. Tagad ričuks stāv manās mājās, būs jāstaipa uz 5. stāvu. normāls iekarsiens, hah.