Apdedzināju labo rādītājpirkstu, mēģinot nokāst makaronus ar slapju dvieli. Nu neko, zobus dažas dienas nāksies mazgāt ar kreiso roku. Pie šādām sāpēm nejūt neko citu, tik to pulsējošo karstumu, kas koncentrēts pirkstā. Bet vispār šis liek atcerēties ko citu. Gadus 6 senu pagātni ar bērnišķīgo roku graizīšanu. Tas bija līdzīgi kā šobrīd - ir kaut kādas sāpes, kas novērš domas no jebkā cita. Nenormāli taisna domāšana, bet uz to brīdi darbojās šī taktika. Laikam jau neko nenožēloju, lai gan dažas rētas vēl palikušas. Zinu, ka varēja beigties citādi.

Ja neņem vērā šo sīkumu, tad diena ļoti izdevusies. Biju bibliotēkā, savācu materiālus kursa darbam, pēc tam biju savā mīļākajā vietā un satiku cilvēkus, kuri man patīk, kā arī izdarīju vienu ļoti svarīgu lietu. Par rezultātiem vēl ziņošu, ja būs pozitīvi. Jābūt :) Es ticu un ticēšu.

Vēl padarbojos ar šujmašīnu. Prātā ir vēl viena laba ideja, ko gribas realizēt, tik jāatrod īstais audums.

Un vēl taču šodien aprit gads, kopš noliku tiesības. Jāiedzer uz šo būs :)

Tagad gan mūziku, labu mūziku...