Ir sasodīti sāpīgi 2 h tulkot tekstus, malties tiem cauri, rakstīt vienu nožēlojamu mājasdarbiņu spāņu literatūriņā, lai beigās, to saglabājot, tas pazustu tālēs zilajās. Tik bēdīgi man vēl nebija sanācis - nebiju izvilkusi failus no sazipotā faila un "saglabāju" tajā pašā zipā.. ai, bērnišķīgi un bezgala tizli. Sadusmojos diezgan histēriski, bet tā arī vairs neatradu it nekur. un nožēlojami ir tas, ka tikpat dusmīga uzrakstīju darbu vēlreiz pēc atmiņas, bet uz pusi īsākā versijā un vairs nemeklējot vārdus, ko biju jau iztulkojusi, bet gan rakstīju primitīvā 1. kursa līmenī... pizģec, es jums pateikšu. sūdaini sūdainā spāņu valoda. labi, nē, bučas, mīlu valodu, sāp jau tas pašas paviršums...

un mani ļoti interesē, kurā tieši brīdī es uzrakstīšu pārējos 2 darbus, ja tie ir jāaizsūta rītdienas laikā, bet rīt būšu darbā no paša agrā rīta līdz vēēēēlam vakaram.

gruzons. par to, ka ir uzdots tik daudz darbu un katrs pasniedzējs domā, ka viņējie ir vissvarīgākie. par to, ka man ir problēmas ar laika plānošanu. par to, ka viss allaž ir par daudz vai par maz, bet nekad ne tieši laikā.