Šodien pirmoreiz nonācu fiziskā kontaktā ar gājēju. Braucot cauri pieturai, likās, ka esmu ieņēmusi jauku trajektoriju, bet tikai vēlāk attapos, ka gājēji tomēr ir neprognozējumi. Tā nu tomēr sanāca aizķert kādu sievieti un gandrīz izsist viņai no rokām somiņu, nebūtu pārsteidzoši, ja viņa mani būtu noturējusi par kaut kādu zaglēnu. Ai, skumji. Tāds šķietams sīkums, bet nepatīkami. Bija dusmas uz sevi, ka nepadzindzināju ar zvaniņu iepriekš.

Visā visumā tomēr bija laba diena. Aizbraucu pie māsas, saņēmu savu jauko dāvanu, parevidējām skapi, papļāpājām, vēlāk biju uz jauno HP. He, paņēmu vietu balkonā, sēdēju tur viena pati kā karaliene un smējos, un baidījos, bija burvīgi.

Šovakar pa TV rādīja filmu "Līgums", ja nemaldos. Jau pirmajā brīdī sapratu, ka esmu to jau reiz redzējusi, vēlāk arī atcerējos.. Toreiz, Spānijā. Kad mēs ar Gati izstaigājām vairākus kino, bet nevienā nebija filmas oriģinālvalodā, visas tikai spāniski. Es toreiz vēl tik labi nezināju valodu, Gatis vēl mazāk, bet beigās tāpat aizgājām un skatījāmies. Viss tik spilgtā atmiņā.. bet laikam negribas tā cilāt ļoti, jo pārāk skaisti..

kaut kāds pagalam skolniecisks ieraksts, tā kā grāmatvedības atskaite vai pavadzīmju reģistrācijas žurnāls, nožēlojami.