esmu naktsputns, tā ir tik labi.

nesen pārrados no jaukā ričukvakara pa ostas rajonu, divatā tas ir burvīgi, kad esmu viena, ir tomēr pārāk skumji, gribas smieties, bet lāga nevar, atkal kāds skatīsies ar iešķību aci, tas it nemaz nav vajadzīgs.

vesela bļoda ķiršu un pilna istaba ar Tesu, liekas, ka neko vairāk arī šobrīd nevajag un pat negribas. Ir tāda biedējoša smeldze, to es tik ļoti negribēju piedzīvot, bet tagad dzirdu.. ir, aizbēgt vairs nevar, jāsamierinās ar to labo apli, uz pretējo pusi laiks nerit.

Izlēmām, ka Zvērā šogad iztiksim bez alko, meklēsim citas reibinošās vielas, dabiskās.. prieku... sākotnēji tas tika nolemts mašīnas dēļ, bet nu jau sāk parādīties pat tāds visai jokains entuziasms.

Galīgi tie vārdi man šoreiz neklausa un neļaujas.