Pirms pāris stundām pirmoreiz sēdos mašīnā kā vadītāja - likās, ka esmu izdarījusi ko ļoti nepareizu, apsēzdamās tajā sēdeklī. Neliela iekšējā panika, bet instruktors īsts mieramika, apbrīnoju savaldību, ar kādu viņš attiecās pret mani, meiču, kas pat nezināja, cik un kādi pedāļi ir mašīnītei, nemaz nerunājot par to, ko ar tiem dara :D Vēl šorīt nebija ne mazākās sajēgas, kā iedarbina un kustina uz priekšu šo dzelzs brīnumu, bet nodarbības beigās jau riņķoju, ka prieks.

Tomēr nestādos priekšā to brīdi, kad nāksies braukt pa ielām..

Uz jaunām virsotnēm.

15. oktobris.