Esmu pilnīgos mīnusos. Nenormālā situācija ģimenē, pēc nedēļas jauns studiju gads, problēmas darbā ar kolēģi, kura nogruzī visu kolektīvu ar savām peripetijām un kūdīšanu, bļe, nu man vienkārši gribas izpūst gaisu un izgaist.

Purinu galvu, cik spēka, bet attopos ar seju slapjā spilvenā.

Es varu pateikt, ko vēlos - dzīvot viena, pamest akadēmiju un strādāt darbu, kas man patīk un sagādā prieku un gandarījumu. Jā, tieši tā - vēlos aizbēgt no visa, kas mani nomāc un liek justies tik nelaimīgai kā pēdējam cilvēkam uz zemes.

nesaprašanā. kamdēļ jau otro dienu pēc kārtas man ir nelaba dūša un dažbrīd šķiet, ka nav tālu līdz atbrīvošanās no kuņģa satura..?... Tam nav it nekāda racionāla izskaidrojuma, pat ne paša vienkāršākā. jāsāk domāt, ka viss uz nervu pamata vai tamlīdzīgi. Neizsakāmi nepatīkami un nevaldāmi.

Salst kā 95. gada ziemā.

Paklausīšos dziesmu, man kļūs labāk. Jākļūst.