Murgs bija tik reāls, ka aiz šausmām vairs nespēju iemigt. Nosapņoju īssavienojumu savā istabā, degošus vadus un sienu.. Dzīvoklis tukšs, es viena.. kaķis vēl, pilnmēness apspīdēts, plosījās pa otru istabu. Par traku.

Tas Mēness tak ir viens ārprāts - viss slikti, viss krīt no rokām, plīst, šķīst, nestrādā, nebrauc, nerunā, nenāk un sāp.

Es mācīšos elpot dziļi un raudāt viegli.

Mani biedē, ka sliktās lietas tik klusi krājas, krājas un krājas.. piepildos ar sliktām izjūtām, domām un aizdomām. Un to nevar just, tas notiek tik lēēēēēēni.. Tikai vēlāk, pavisam pēkšņi un asi.. cauri ir, katls iet pāri, viss netīrs un pretīgs..


Darbadiena nemaz nebija TIK slikta, turējos kā vīrs, bet pēdējās 15 min salūzu.. labi, ka tas nebija vaļējs lūzums.

Vairāk par visu šobrīd dzīvē gribu vienkārši studēt un vairs neko citu.. Nekāda darba. Nedomāt par to, kā lai izdzīvo, par to, ka pēc 3 gadiem būs jāsāk atmaksāt studiju kredīts..

Šobrīd viss ir dikti riebīgi, man ir grūti atrasties mājās, kad viņi ir šeit - katrs savā istabā. Kad viņi saka viens otram - labdien. Vairāk nepārmijot ne vārda.. Ka cenšas aizbraukt prom, kad otrs ir mājās.. Jūtos kā pārplēsta uz pusēm. Tik naivi un kaili kā papīra strēmele, ko savos netīrajos pirkstos ir saplucinājis mazs bērns.