Mazliet stresaina diena.. Darba intervija, kura man bija ļoti nozīmīga, bet apzinājos, ka izredzes mazas, ja ņem vērā manu vecumu un to, ka nav pieredzes šajā jomā.. Tomēr viss noritēja diezgan jauki, iepazinos ar ļoti patīkamiem cilvēkiem. Trakākais un negaidītākais bija brīdis, kad man palūdza parunāt spāniski.. Parunājām mazliet par studijām un Spāniju, nu tā.. pirmā semestra līmenī. Ļoti žēl, ka nebiju sagatavojusies uz ko tādu, bet laikam jau izdevās tīri veiksmīgi. Katrā ziņā esmu pat patīkami pārsteigta par sevi, jo ir jau liels stress runāt lekcijās, kur nu vēl darba intervijā, ja ņem vērā, ka valodu mācos pirmo gadu.

Ir dīvaini, ka beidzot ir parādījies kas tāds, ko es tiešām ārkartīgi vēlētos darīt un kas man pamatīgi interesē.. Nākamnedēļ jāiet vēlreiz un uz vietas jāveic kāds pārbaudes darbs. Milzīgs izaicinājums un lielas bailes. Ja pārvarēšu sevi, viss izdosies. Es zinu, ka šis ir darbs tieši priekš manis, bet par to ir jāpārliecina arī viņi.

Tiešām jokaini kaut ko tik ļoti vēlēties..