Vakar pēc darba bija viena no dīvainākajām naktīm. Es atceros mūziku, atceros smieklus un raudas bez skaņas. Savādi, ļoti, ļoti savādi.

Tagad sapratu līdz galam, ka ir pa īstam, ka nekas nav bijis joks vai māni. Sapratu, jo pati redzēju.. Spēcīgi izjutu to, kā var lasīt otra cilvēka sejā katru emociju, katru domu, sāpi un ilgas. Sēdēju un vēroju, kā tu domā par mani. Kā tavas acis piepildās ar asarām, tu skaties griestos, lai neļautos sirds plūdiem, bet tas tomēr nelīdz.


Un es atbraucu mājās vakarnakt. Par to gribas uzsist sev uz pleca. Neko neesmu nokavējusi vai palaidusi garām. Tikai esmu milzu apjukumā. Esmu ar aizsietām acīm šobrīd..



Nu, lūk. Šodien ar čikitām atradām mīļajai dāvanu, visu nokomplektējām tik šiki, gaidām 4dienu, lai dzirdētu Līvas kliedzienus un spiedzienus :)

Nokārtojām studiju kredītu, vismaz par to tagad ir miers sirdī un pāris gadiem.

Iepriecināju sevi ar jaunu kleitu.. un ko gan vairāk meitene var vēlēties? :D


Skaidrība, skaidrība gan man noderētu..