Ir laba oma un pilnas iekšas mīlestības. Ui, tas ir pārāk skaisti.

Trūkst tikai kāda apziņa un skārienpieskārieni. Tomēr var dzīvot arī šādi.. klusi sevī auklējot maigas, tik tikko tveramas sajūtas.. Lai jau nezina. Tas rozes zieds manā sirdī sevi attaisno. Tā ir pilnība. Pilnība..

Klausos tikai šo dziesmu un plivinos kaut kur pavisam citur..

[Visu laiku gribas izrunāt viņa vārdu. Klusi, pavisam klusiņām.. kā satverot pirkstos uguns liesmu..]