jopcik.


vēderā burbuļo no Sangrijas. Tāds tīkams kaķa laiskums.. Prāta tukšums un sirds pārpilnība. Tik ļoti sāka pietrūkt vecās rakstāmvietas, ka nācās izveidot jaunu. Atkal jāpierod pie jaunās kartības nekartībā, jāiemacās apieties ar šo visu, jāmācās veidot kaut ko pašai savu. Kaut ko neredzami dzirdamu, tik tikko sajūtamu.

Pastāvēs, kas mainīsies? Lai nu tā būtu.