Guļu tā skaisti kā līķis. Nekustoties, ar aukstām pēdām. Tā mūzika man sit ārā no sliedēm. vai arī tieši ievirza tajās pareizajās.. klausos, saplūstu kopā, pilnībā izslēdzu visas domas, neeksistē nekas vairāk, kā es un tās skaņas manās ausīs. Sāk pārņemt drebuļi.. sākumā tikai pēdās, tad tāds mizlumliels aukstuma vilnis pārņem visu, visu ķermeņi, nekas nepaliek pāri. Kaut kas maigi un lēni slīd pār deniņiem, tad vaigiem, tad piepilda ausis.. spiežu galvu starp plaukstām kā spīlēs.

Gribas kliegt un klusēt. Abus gribas tik ļoti, ka sāp.


Nevaru vairs iemigt. Pēdas aukstas..