urn:lj:klab.lv:atom1:extranjeroJauns neatjēdzīgs skatījums uz lietāmextranjeroextranjeromelkis@avepri.comextranjero2026-08-09T21:16:05Z2026-08-09T21:16:05Znodokļus bagātībai, nevis darbamurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4194042026-08-09T22:15:002026-08-09T22:15:002026-08-09T21:16:05Z2026-08-09T21:16:05ZNav tā, ka es ļoti gribētu šo rakstīt, bet mans pienākums ir uzrakstīt, kāpēc es šobrīd pilnībā atbalstu Spānijas progresīvos un kāpēc to vajadzētu darīt ikvienam, kam rūp personīgā pārticība. Es pie tā nonācu kovida dēļ, bet tam nav sakara ar Spānijas ieviestajām absurdajām un aplami stingrajām mājsēdēm.<br /><br />Kovida laiks parādīja, ka daudziem var būt stipri viedokļi, bet tie nav neko vērti, jo vēlāk nevienam par to nav jāatskaitās. Īsto novērtējumu saņem tie, kuri ir gatavi savu viedokli pamatot ar reālām vērtībām, piemēram, ieguldījumiem biržā.<br /><br />Kovida sākumā Cibā bija Rindra, kura pajautāja, “Vai jūs jau esat sapirkušies akcijas par lēto cenu?” Es labi sapratu, ka vispārēja panika par kovida šausmām ir nepamatota, un akciju tirgus pilnīgi noteikti drīz atkopsies, tāpēc es pieņēmu šo ieteikumu un visus brīvos līdzekļus ieguldīju akciju tirgū (neskaudiet, man šo brīvo līdzekļu nebija daudz). Šie ieguldījumi bija neparasti veiksmīgi, un apmēram gada laikā man deva 100% peļņu, ar to pierādot, ka mans viedoklis bija pareizs.<br /><br />Tomēr nevar zinātniski apgalvot, ka šī uzvara bija tieši tāpēc, ka man bija taisnība par kovidu. Tā varēja arī būt nejauša veiksme un tirgus varēja ātri atkopties citu iemeslu dēļ. Es sāku meklēt pierādījumus, kas apgāztu manus pieņēmumus. Tā es pamazām nonācu pie Gerija Stīvensona grāmatas, kurā viņš apraksta savu veiksmīgo pieredzi biržas treidera darbā, liekot derības uz to, ka procentu likmes pēc 2008. gada krīzes saglabāsies zemas. To nespēja paredzēt daudzi ekonomisti, jo bija šķietama pretruna – akciju tirgus atkopās un šajā laikā sasniedza nebijušus augstumus.<br /><br />Es uzticos Gerijam, jo viņš savu viedokli pamatoja ar treidera darījumiem, un dažu gadu laikā nopelnīja savam darba devējam aptuveni 70 miljonus mārciņu un komisijās par savu darbu saņēma ap 5 miljonus mārciņu. Tas pierāda, ka tas nav vienkārši viedoklis, bet arī dziļāka izpratne par to, kas notiek ekonomikā.<br /><br />Gerijs izskaidro, ka procentu likmes saglabājās zemas, jo ekonomika joprojām bija ļoti slikta: darba cilvēku ienākumi nepieauga, patēriņš bija zems un tas neveicināja izaugsmi. Savukārt bagāto cilvēku ienākumi turpināja pieaugt un viņiem bija daudz brīvo līdzekļu, kurus nespēja iztērēt. Attiecīgi šie līdzekļi tika ieguldīti vai nu nekustamajā īpašumā, vai uzņēmumu akcijās, kā arī zeltā, uzturot šo aktīvu cenas augstas.<br /><br />Vienīgās šaubas par to, vai Gerija naratīvs atbilst realitātei, rodas no tā, ka dati neparāda, ka nevienlīdzība ir pieaugusi. Varbūt viņam nav taisnība, bet varētu būt arī tā, ka mēs esam zaudējuši fokusu uz to, kādi dati ir jāskata, lai saprastu šo fenomenu par ienākumu pieaugumu atšķirību starp bagātajiem un parastajiem cilvēkiem. Arī kovida laikā katru dienu tika publicēti dati par saslimušo un mirušo skaitu, taču tie nekad neparādīja būtisko – ka kovids ir risks senioriem un cilvēkiem ar citām slimībām.<br /><br />Gerijs redz nākotni diezgan drūmu. Ja mēs neatrisināsim šo problēmu ar ienākumu pieaugumu atšķirību, darba cilvēkiem būs aizvien grūtāk iegādāties savu mājokli. Viņš iesaka radikālu risinājumu – nodokļus bagātībai, nevis darbam! Šīs nav komunisma idejas, un tām ir vēsturiska pieredze kapitālisma valstīs. Periodā pēc 2. pasaules kara ASV un Apvienotā Karaliste uzlika 90% nodokli bagātniekiem, un šajā periodā bija visātrākā izaugsme un darba cilvēki baudīja labākus apstākļus. Toreiz parasts strādnieks pastā vai benzīntankā varēja iegādāties savu māju, kamēr mūsdienās tas vairs nav iespējams, lai gan pēc IKP ekonomika ir ievērojami augusi.<br /><br />Progresīvais nodoklis nav sociālisms vai komunisms. Tā ir nodokļu politika, kas novērš, ka sabiedrība sadalās trūcīgajos un mazā saujiņā bagātnieku. Šobrīd progresīvais nodoklis darba algām nav pietiekams, jo bagātnieki vairums ienākumu negūst no darba, bet kapitāla pieauguma. Tāpēc ir ļoti svarīgi sākt aplikt lielāku kapitālu ar nodokļiem, lai cik politiski grūti tas nebūtu.<br /><br />Dažas mazās valstis, kā Norvēģija jau eksperimentē ar šādu politiku, bet tam nav pietiekamas ietekmes, jo bagātiem cilvēkiem ir viegli mainīt savas mītnes valsts rezidenci. Spānijai ar savu progresīvo politiku ir vislielākās iespējas to ieviest no lielajām valstīm, un pēc tam varētu sekot citas valstis. Tāpēc es pilnībā atbalstu Spānijas pašreizējo politiku, ne obligāti pašreizējo premjerministru, bet tas nav būtiski. Nekad nebūs tā, ka mums patiks pilnīgi visas valdības politikas, bet Spānija iet pareizajā virzienā. To pierāda arī tās labie izaugsmes dati, un tās rūpes par visiem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kas nav turīgi vai bagāti.<br /><br />Visiem vajadzētu atbalstīt Spānijas izvēlēto kursu un beigt cepties par imigrantiem. Bagātie tikai uzkurina naidu pret imigrantiem, lai novērstu mūsu uzmanību no iespējamiem nodokļiem bagātībai. Viņi spēlējas ar cilvēku emocijām, lai gūtu personīgu labumu, un tas ir ļoti nožēlojami. Nepakļausimies viņu manipulācijām, un sāksim atbalstīt politikas, kas palīdz mums, parastiem darba cilvēkiem.<br /><br />Atsauces:<br /><a href="https://garyseconomics.org/">https://garyseconomics.org/</a><br /><a href="https://sites.prh.com/thetradinggamebook">https://sites.prh.com/thetradinggameboo<wbr />k</a><br /><a href="https://www.youtube.com/@garyseconomics">https://www.youtube.com/@garysecono<wbr />mics</a>urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4191422026-08-05T21:01:002026-08-05T21:01:002026-08-05T19:05:08Z2026-08-05T19:05:08ZLatvijas radio intervija ar manu māsu (LR1 5.8.2026 19:05) <a href="https://latvijasradio.lsm.lv/public/index.php?file=https://muste.latvijasradio.lv/arh/_definst_/1/202608/20260805_1905_r1.m4a/playlist.m3u8">https://latvijasradio.lsm.lv/public/ind<wbr />ex.php?file=https://muste.latvijasradio.l<wbr />v/arh/_definst_/1/202608/20260805_1905_r<wbr />1.m4a/playlist.m3u8</a><br /><br />Man nekad nav paticis komerciālais sports, bet šādu skriešanu savam priekam es atbalstu no visas sirds. Domāju, ka šādi pasākumi nākotnē būs aizvien biežāki – cilvēki sanāk, dara kaut ko interesantu, skrien, brauc ar velosipēdiem, staigā pa dabas takām utt.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4189692026-08-03T12:30:002026-08-03T12:30:002026-08-03T10:02:02Z2026-08-03T10:02:02ZVarbūt gnidrologs var pārpublicēt, bet šī bilde (<a href="https://x.com/KasparsMelkis/status/2084204901991604265">https://x.com/KasparsMelkis/status/208<wbr />4204901991604265</a>) tiem, kas indiešus sauc par kūpinātajiem, radīs lielas dusmas.<br /><br />Bet varbūt viņi vienkārši baidās no cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Tāpēc būtu forši, ja arī Latvijā izlaidumi būtu šādi. Un cik saprotu, pamazām jau arī tādi kļūst. Lai veicas!urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4186732026-08-01T17:16:002026-08-01T17:16:002026-08-01T14:17:50Z2026-08-01T14:17:50Z2. vieta māsai maratonā sieviešu grupā.<br /><br />Lūk, tā vajag darīt, nevis būt dīvāna komentētājiem.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4183732026-08-01T09:52:002026-08-01T09:52:002026-08-01T06:55:00Z2026-08-01T06:55:00ZIr kāds cibiņš, kurš šodien vai rīt skrien Gaujas maratonu?<br /><br /><a href="https://live.utmb.world/lv/gauja/2026">https://live.utmb.world/lv/gauja/20<wbr />26</a><br /><br />Piedodiet, saite nez kāpēc bija ielikusies spāņu valodā <a href="https://live.utmb.world/es/gauja/2026">https://live.utmb.world/es/gauja/20<wbr />26</a> – laikam par godu nesenajiem notikumiem Spānijā :)urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4182112026-07-31T17:26:002026-07-31T17:26:002026-07-31T14:27:05Z2026-07-31T14:27:05ZStarp citu, otrdien es braucu uz Spāniju. Variet uzdot jautājumus par visu, ko gribējāt zināt par Spāniju.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4179612026-07-31T12:43:002026-07-31T12:43:002026-07-31T09:52:27Z2026-07-31T09:52:27ZAntlantam ir pustaisnība, kas ir ar mērķi attaisnot nekompetentu NVO darbību.<br /><br />Diez vai vairums komentētāju reāli domā, ka viņi var diktēt valdībai, kādās pozīcijās tieši tai jātērē nauda. Nav vajadzīgs rakstīt garu palagu, lai to pierādītu. Pat tajās valstīs, kur nodokļu deklarācijā var atķeksēt dažas pozīcijas naudas izlietojumam, tas nekad nevar būt tik granulāri praktisku iemeslu dēļ.<br /><br />Tas, ko cilvēki var darīt, ir diskutēt par konkrētām valdības politikām un attiecīgi ietekmēt tās. Piemēram, ja cilvēki izdomā, ka valsts apmaksāta medicīna viņiem nepatīk, viņi var referendumā nobalsot, ka ir jāievieš privātās apdrošināšanas modelis, un attiecīgi valdība to izdarīs. Atlants savā rakstā pieņem, ka tas nevar notikt, jo tas nav saprātīgi. Bet tas var notikt – cilvēki var nobalsot par aplamām izvēlēm, piemēram, Breksitu vai vakcīnu mandātiem.<br /><br />Tāpēc šis nav par to, kādas ir procedūras vēlētāju iespējām ietekmēt valdības tēriņus, bet par to, kādi valdības izdevumi ir saprātīgi un kādi nav. Pilnīgi noteikti ir daudzi NVO, kuri ir ļoti noderīgi un valstij ir jēga tos apmaksāt. Bet varbūt visi nav? Kāpēc gan nevarētu būt daži nepamatoti tēriņi? Ņemot vērā, ka jebkurā lielā projektā būs daži aplami izdevumi, tad tik lielā projektā kā valsts to arī būs. Vai tas ir būtiski? Visdrīzāk jau ka nav, bet pati ideja, ka var noņemt finansējumu kādam NVO, kas nav attaisnojis cerības, ir pilnīgi normāla, un pilsoņu iesaiste šādā uzraudzībā ir tikai apsveicama.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4175992026-07-31T06:55:002026-07-31T06:55:002026-07-31T03:59:36Z2026-07-31T03:59:36ZŠī ir atbilde ctulhu, ka viņš jau būtībā ir tikai par nošķīrumu naidam pret imigrantiem un naidam pret nevēlamām kultūrām kā islāmu. Es uzskatu, ka šāds nošķīrums sabiedrībā īsti nestrādā un tā uzsvēršana nevar palīdzēt iestāties pret politikām, kas cenšas vairot naidu pret imigrantiem.<br /><br />Es arī kādreiz domāju, ka NA biedri jau būtībā ir tikai pret nelegālo imigrāciju un vajag tikai labāk uzsvērt vai izskaidrot šo nošķīrumu. Ikviens jau būtībā ir par likumu ievērošanu, kas nozīmē, ka nelegāliem imigrantiem nav jābūt, jo tā ir likumu pārkāpšana.<br /><br />Šie centieni rakties dziļāk tikai atklāja, ka viņu iebildumi pret nelegālo imigrāciju ir tikai aizsegs viņu vispārējam naidam pret imigrantiem. Kad sabiedrība viņiem piekrita – nelegālos imigrantus patiešām nevajag, stiprināsim robežu un uzraudzību, tad izrādās, ka ar to nav pietiekami. Uzreiz parādījās retorika, ka jebkuri imigranti ir nevēlami, un ka vajag arī izraidīt tos imigrantus, kas jau šeit ir integrējušies, likumpaklausīgi, strādā utt.<br /><br />Iespējams, ka daudzi pat sākotnēji tā nedomāja, bet atrodoties visas grupas ideoloģiskajā burbulī, kur toni nosaka ekstrēmie viedokļi, arī šie sākotnēji mērenie uzskati jau ir radikalizējušies. Šis process ir bīstams, un tam var būt smagas politiskās sekas.<br /><br />Tāpēc es vairs necenšos atbalstīt tos, kas saka – es jau tikai pret NELEGĀLO imigrāciju, jo visdrīzāk tā ir tikai aizbildināšanās. Protams, es esmu par likumu ievērošanu, bet daudz svarīgāk ir nevis saprast šo nošķīrumu, bet to, ka mūsdienu globālajā pasaulē imigrācija kā likums ir gandrīz vienmēr ar pozitīvu iznākumu. Svarīgāk ir saprast, kā tieši imigranti palīdz mītnes zemei, un kā tas darbojas.<br /><br />Savukārt atšķirība starp legālo un nelegālo imigrāciju bieži ir pelēkā zona. Tajā var nonākt ikviens vienkārši apstākļu dēļ. Kaut vai latviešu imigranti UK, kuri agrāk varēja brīvi pārvietoties, bet tagad pēc Breksita var nepaspēt nokārtot kādus dokumentus un pēkšņi kļūt par nelegāliem. Tādi gadījumi ir bijuši un ES pilsoņi ir deportēti no UK kādu niecīgu birokrātisku prasību neizpildīšanas gadījumā.kad politiķi sāk atcerēties konstitūciju un tiesības, kuras viņi centās mums nolaupīturn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4173372026-07-30T09:08:002026-07-30T09:08:002026-07-30T06:45:50Z2026-07-30T06:45:50ZLasot balagānu ASV ar Fauči liecību (ne)došanu parlamentārajā izmeklēšanā, gribu vēlreiz uzrakstīt pārskatu par kovida absurdajām politikām.<br /><br />2021. gada novembrī es atbraucu uz Latviju, lai aizvestu māti pie ārsta saņemt kovida vakcīnu. Nezinu kāpēc viņa to nebija izdarījusi agrāk, bet visdrīzāk vispārējās pretvakcinācijas retorikas dēļ, kur lielā mērā bija vainojami arī politiķi ar vakcīnu mandātiem. Es garās diskusijās neiesaistījos, bet pateicu mātei, ka vakcīnām ir blakusparādības, tās neaizsargā no inficēšanās, bet ieguvums no tām tik un tā ir lielāks, un jau ir laiks viņai vakcinēties. Viņa uzreiz paklausīja. Varbūt visa atslēga patiešām ir tajā, ka mēs sniedzam precīzu, pierādījumos balstītu informāciju atbilstoši cilvēka spējām saprast, un tad arī radīsies uzticība.<br /><br />Mātei veselības ziņā šis bija grūts periods, viņa jau iepriekš vairākas reizes bija nonākusi slimnīcā sirds aritmijas dēļ. Viņai bija problēmas ar vairogdziedzeri, un, kā zināms, tās ietekmē imūnsistēmu. Viņai tika diagnosticēta arī sirds mazspēja, un glaukoma pakāpeniski atņem viņas acu gaismu.<br /><br />2022. gada martā viņa nonāca slimnīcā smagas urīnceļu infekcijas dēļ. Pēc izrakstīšanās pēc dažām dienām viņa atkal nonāca slimnīcā, šoreiz jau ar kovidu, ar kuru viņa visdrīzāk inficējās tajā pašā slimnīcā. Lai gan individuāli ir grūti pateikt, kā būtu bijis, ja viņa nebūtu vakcinējusies, visi dati liecina, ka bija ļoti iespējams, ka bez kovida vakcinācijas viņa būtu nomirusi. Es domāju, ka man ir morālas tiesības teikt, ka vakcinācija viņai izglāba dzīvību.<br /><br />Māti izrakstīja no slimnīcas krietni vājāku nekā iepriekš, un kopš tā laika viņa sūdzas par ilgo kovidu. Visdrīzāk viņai arī ir taisnība – smaga respiratora saslimšana var atstāt ilgas sekas, it īpaši senioriem ar blakusslimībām. Pēdējo 4 gadu laikā viņas stāvoklis ir pakāpeniski uzlabojies, un šobrīd viņa ir fiziski pat aktīvāka nekā pirmskovida periodā, un izbauda dzīvi laukos, dzīvojot ar saviem bērniem. Šeit var droši apgalvot, ka šos gadus viņai ir uzdāvinājusi vakcīna pret kovidu.<br /><br />Joprojām tviterī ir idioti, kas uzreiz mani nosauc par antivakseri, kad es pasaku, ka esmu pret vakcīnu mandātiem. Ja es esmu antivakseris, tad tāds, kurš uzskata, ka kovida vakcīnas visvairāk bija vajadzīgas senioriem, cilvēkiem ar blakusslimībām un cilvēkiem, kam ir abi šie faktori (kādi tie bija manai mātei). Es pats personīgi vakcinēju cilvēkus pret kovidu, pats personīgi ceļoju kovida laikā, kad ceļošana bija stingri ierobežota, lai aizvestu māti saņemt kovida vakcīnu. Es arī uzskatu, ka vakcīna viņai izglāba dzīvību un dāvāja vismaz 4 gadus piepildītas dzīves. Es vēl uzskatu, ka bērniem un jauniešiem kovida vakcīnas bija nebūtiskas un varbūt pat nevajadzīgas, un ka kovida vakcīnu mandāti nesasniedza savu mērķi maksimāli vakcinēt seniorus un varēja pat kaitēt viņu vakcinācijas aptverei.<br /><br />Es negaidu, ka visi cilvēki to sapratīs, bet es ceru, ka vismaz daži aizdomāsies, ka starp vakcināciju un vakcīnu mandātiem ir liela atšķirība.<br /><br />Par Fauči man vislabāk patika komentārs: nonākuši pratināšanas priekšā, politiķi pēkšņi sāk atcerēties konstitūciju un cilvēka brīvības tiesības – tiesības, kuras šie paši politiķi centās mums nolaupīt ar argumentiem, kas nebija balstīti pierādījumos. Lai nu kuram, bet Fauči bija jāzina labāk, kad viņš ieteica vakcīnu mandātus un mājsēdes.kļūsti bagāts kā žīdsurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4171172026-07-03T07:53:002026-07-03T07:53:002026-07-03T07:00:55Z2026-07-03T07:00:55ZKamēr nabagi raksta antisemītiskus aicinājumus, liela daļa Japānas un Ķīnas apbrīno ebreju erudīciju un ekonomiskās attīstības spēju. Šis ir smieklīgs pārpratums, bet tā tas ir:<br /><br /><a href="https://x.com/targenerate/status/2072778152749777286">https://x.com/targenerate/status/207277<wbr />8152749777286</a><br /><br />Skots Aleksandrs arī rakstīja par vienu vietējo iedzīvotāju grupu Latīņamerikā, kuri bija atraduši iespēju pievērsties jūdaismam. Parasti tas nav iespējams, jo par ebreju ir jāpiedzimst caur mātes līniju, bet viņi bija atraduši kaut kādu likumu caurumu un to izdarīja. Viņiem bija apnikusi dzīve nabadzībā, tāpēc tagad aktīvi pulcējās jaunajās sinagogās un atbalsta viens otru arī biznesā un ikdienas darījumos. Tagad viņu materiālais stāvoklis ir labāks. Tas apliecina, ka tieši saliedētība, nevis IQ vai citiem nozagtās bagātības ir ebreju panākumu atslēga. Ceļš uz pārticību ir atbalsts cits citam nevis traucēšana un nespēja būt saliedētiem.Šveice referendumā noraida iedzīvotāju skaita ierobežojumuurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4170062026-06-14T13:58:002026-06-14T13:58:002026-06-14T13:02:27Z2026-06-14T13:02:27ZLaikā, kad zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju skaits samazinās pat Indijā, ideja par iedzīvotāju skaitu ierobežošanu ir neprāts.<br /><br />Nav svarīgi, vai šis prognozētais iedzīvotāju skaita pieaugums nāk no dzimstības vai imigrantiem. Acīmredzami, imigrācijas ierobežošana bija šīs iniciatīvas mērķis. Šveica ir multikulturāla sabiedrība, ka viņiem ir vismazāk iemesla sūdzēties par kultūras dažādību, kādu šie imigranti varētu atnest. Turklāt Šveicē ir laba imigrantu integrācijas likumiskā bāze, kas tiek īstenota arī praksē. Nav sagaidāms, ka imigrantu dēļ varētu ciest Šveices sabiedrības pamati. Citas valstis varētu kopēt šo Šveices praksi, un tas samazinās problēmas ar imigrantiem.<br /><br />Prieks, ka Šveice noraida šo degrowth ideju, kas ir populāra ekstrēmistu politikas abos galos. Šī ir kārtējā progresa uzvara!urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4166752026-02-22T15:17:002026-02-22T15:17:002026-02-22T15:39:40Z2026-02-22T15:39:40ZTrampa tarifu fiasko labi parāda, ka nebija jēgas pieglaimoties un bučot Trampa pakaļu.<br /><br />Daudzi kritizēja Latvijas valdību, kāpēc politiķi atļaujas kritizēt Trampu nevis tā vietā dāvina viņam kukuļus, lai dabūtu maksimālo labvēlības režīmu. Tagad Augstākās Tiesas lēmums parāda, ka visi šie kukuļi ir izrādījušies veltīgi. Šie tarifi – mazi vai lieli – ir nelikumīgi. Pat 15% atriebības tarifs, kuru tagad Tramps uzliks būs visām valstīm vienāds. Tas arī ir nelikumīgs, bet tiesas strādā lēnu un paies gadi, līdz tas tiks atcelts.<br /><br />Vislabāk šo korupcija parāda tas, ka viens Trampa atbalstītājs bija uzpircis iespējamās tarifa atmaksas par 30 centiem no dolāra. Kas parāda, ka vispārējā ticība, ka Augstākā Tiesa liks atmaksāt šo samaksātu tarifu bija par 30%. Kas bija saprātīgs novērtējums, jo bija grūti paredzēt, vai Augstākā Tiesa liks to atmaksāt. Galu galā 3 tiesneši balsoja pret tā atmaksu.<br /><br />Bet tas Trampa pārstāvis, kurš visiem stāstīja, ka Augstākā Tiesa noteikti apstiprinās tarifu likumību, pats ticēja, ka tie tiks atcelti un atmaksāti par vairāk nekā 30%. Ja pieskata atgūšanas un procentu izmaksas, tad varbūt pat par vairāk nekā 50%.<br /><br />Tādai vajadzētu būt mūsu reakcijai pret Trampa atbalstītājiem. Viņi visdrīzāk nav muļķi un paši labi zina, ka Tramps ir nejēga ekonomikas jautājumos un varbūt pat jau ar vecuma demenci. Viņi izmanto šo situāciju, lai uz to labi nopelnītu. Cilvēku rīcības parāda vairāk nekā viņu vārdi.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4162562026-02-08T18:41:002026-02-08T18:41:002026-02-08T18:47:32Z2026-02-08T18:47:32ZKāpēc Ķīna būvē tik daudz ogļu elektrostaciju par spīti saražotās saules un vēja enerģijas pieaugumam?<br /><br /><a href="https://apnews.com/article/china-coal-solar-climate-carbon-emissions-242abe76eb69f5a362e977de74ff3254">https://apnews.com/article/china-coal-s<wbr />olar-climate-carbon-emissions-242abe76eb<wbr />69f5a362e977de74ff3254</a><br /><br />Atbilde ir vienkārša: lai nodrošinātu stabilitāti, ko nevar ar saules un vēja enerģiju.<br /><br />Žēl, ka pateicoties zažveidīgajiem, tas tiek darīts ar ogles vai gāzes elektrostacijām nevis ar AES.<br /><br />Bet ir skaidrs, ka nākotne pieder Ķīnai, Indijai un nedaudz arī Krievijai, lai cik tas mums nepatiktu.viens miljards austrāliešuurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4161232026-02-08T10:24:002026-02-08T10:24:002026-02-08T10:32:09Z2026-02-08T10:32:09ZJa man būtu visas pasaules nauda, tad es nopirktu Austrāliju, jeb to daļu, kur ir tikai tuksneši.<br /><br />Austrālija ir milzīga, apmēram tikpat liela kā ASV, bet tajā dzīvo tikai kaut kur 20 miljoni iedzīvotāju. Saprotams, ka valsts lielākā daļa ir tuksneši un tur dzīvot nav iespējams.<br /><br />Tad es uzsāktu projektu iekopt šīs teritorijas. Būvētu saules paneļu fermas vai AES, un šo enerģiju izmantotu ūdens atsāļošanai no jūras ūdens. Kultivētu laukus, celtu pilsētas. Uzaicinātu imigrantus no visas pasaules, visi, kas vēlas, var braukt un sākt strādāt un iekopt savu zemes gabalu. Būtu tikai nelieli atlases kritēriji, piemēram, bez kriminālas sodāmības un strādāt spējīgi un griboši.<br /><br />Mans mērķis būtu – viens miljards austrāliešu!<br /><br />Šis varētu atrisināt imigrantu krīzi, papildināt apdzīvojamās teritorijas uz zemes un veicināt tehnisko progresu, kā arī veicināt pasaules pārtikas drošību.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4158882026-02-03T20:23:002026-02-03T20:23:002026-02-03T20:25:35Z2026-02-03T20:25:35ZPar Spānijas nelegālo imigrantu amnestiju – daudzi vienkārši skauž, ka Spānija var piesaistīt cilvēkus. Cilvēku tagad trūkst visur. Masks to pat sauc par vislielāko mūsdienu krīzi. Bet ar imigrantu piesaisti daudzām valstīm nesokas politisku iemeslu dēļ. Bet Spānija var! Ar imgrantiem no Latīņamerikas dzīvos zaļi. Pārējās valstis ir lūzeri, tām paliek kaut kādi ekstrēmi islāmisti. Ha-ha, tā jums arī vajag!urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4156982026-02-01T11:01:002026-02-01T11:01:002026-02-01T11:06:46Z2026-02-01T11:06:46ZHa, ha :) <a href="https://x.com/akarlin/status/2017914597039378846">https://x.com/akarlin/status/2017914597<wbr />039378846</a><br /><br />Es cibā nerakstīju, ka novembrī biju Indijā. Man tā patika labāk nekā jebkad agrāk – Indijā ir ļoti ievērojama izaugsme. Tās IKP bija pieaudzis divtik kopš pēdējās reizes, kad biju Indijā, un šis pieaugums bija ļoti iespaidīgs.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4153932026-02-01T10:47:002026-02-01T10:47:002026-02-01T10:52:06Z2026-02-01T10:52:06ZŠis ir ļoti labs piemērs: <a href="https://x.com/LBonneux/status/2017725816629608959">https://x.com/LBonneux/status/201772581<wbr />6629608959</a><br /><br />Nevaram salīdzināt grupas, kas nav salīdzināmas. Nevakcinētie nav vienādi citās veselības izvēlēs un grupas nav randomizētas, tāpēc pēc tā nevar pateikt, vai tas ir vakcīnu dēļ.<br /><br />Sākotnējais tvīts ir ļoti skaļš paziņojums (<a href="https://x.com/IanCopeland5/status/2017641575057174680">https://x.com/IanCopeland5/status/2017<wbr />641575057174680</a>) ar visiem ticamības tituliem (Ian Copeland, PhD, Bring the Facts Podcast, PhD Geneticist, Debunker of Nonsense), bet patiesībā pseidozinātnes bīdītājs.<br /><br />Un nē, šī nav antivax aizstāvība. Tā varētu padomāt tikai tribālisti.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4150932026-01-29T07:26:002026-01-29T07:26:002026-01-29T07:32:40Z2026-01-29T07:32:40ZJoprojām nesaprotu to meh reakciju no sabiedrības par manuprāt diviem no svarīgākajiem notikumiem Eiropā pēdējo gadu laikā: 1) tirdzniecības līgums ar Indiju, 2) Spānijas nelegālo imigrantu amnestija. Tie pilnībā apgāž izplatīto naratīvu, ka Eiropa ir pret imigrantiem, un noliek ES uz izaugsmes ceļa.Eiropas Savienības progressurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4148772026-01-28T07:26:002026-01-28T07:26:002026-01-28T07:38:12Z2026-01-28T07:38:12ZNu ko, pēdējās dienās ļoti svarīgi notikumi: 1) Tirdzniecības līgums ar Indiju, kas paredz tarifu samazināšanu un atcelšanu, kā arī veicināt studentu un profesionāļu iebraukšanu no Indijas; 2) Spānijas amnestija nelegālajiem imigrantiem, kas nav izdarījuši neko kriminālu.<br /><br />Man prieks par to. Politikā reizēm notiek arī kaut kas labs. Ceru, ka šie pasākumi palīdzēs Eiropai atjaunot zaudēto izaugsmi. Lai veicas!<br /><br />-------------<br /><br />Vēl varētu pieminēt, ka trampistu trakošanai ASV ir zelta maliņa – tā ir pamudinājusi Eiropu attapties un stiprināt savu aizsardzību un ekonomiku. Lai trīskārši veicas! Trīskārši tāpēc, ka nevēlu ASV iznīcību. Pēc Trampa attapsies un atjaunos kārtību savā valstī. Win-Win!urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4145922026-01-26T17:09:002026-01-26T17:09:002026-01-26T17:33:40Z2026-01-26T17:33:40ZCibiņam Jan09 ir labs jautājums – kā mēs, nebūdami eksperti kādā jomā, varam būt droši par kādas specifiskas informācijas ticamību?<br /><br />Dažreiz gan specifiskā informācija ir acīmredzama un viegli pārbaudāma, ka pārmērīgs skepticisms tikai vairo bailes un liek izvēlēties nepareizas politikas. Labs piemērs tam bija mirstības rādītāji no kovida. Jau pašā pandēmijas sākumā šie dati tika ātri iegūti, bija zināmi un pārbaudāmi. Viens bija no kruīzu kuģa Diamond Princess. Mēs varam apšaubīt netiešos datus, piemēram, no notekūdeņu mērījumiem vai slimnīcā nonākušajiem, jo neviens nezina, cik saslimušo paliek mājās, netestējas un uz slimnīcu nebrauc. Bet kruīzu kuģis bija ideāls eksperiments, un visus inficētos pēc tam apsekoja, un mirstības rādītājs un to proporcijas pēc vecuma bija skaidri zināmas. Tās liecināja, ka vecumā no 65 gadiem bija liels risks, no 55 līdz 65 gadiem mērens, un pārējiem faktiski nebija par ko satraukties.<br /><br />Varbūt man palīdzēja zināšanas medicīnā, bet es neesmu nekāds epidemiologs vai pandēmiju speciālists. Ikviens varēja iepazīties ar šiem datiem un izdarīt tikpat drošus secinājumus, ka tie ir uzticami dati.<br /><br /><b>Vislielākā pandēmijas politiku problēma bija tieši politiku veidotāju neticība šiem datiem.</b> Visas mājsēdes, vakcīnu mandāti, neefektīvo masku mandāti ir tikai sekundāras kļūdas, kas izrietēja no neuzticības šiem datiem.<br /><br />Es atceros diskusiju ar gediminu, kur es viņam pastāstīju, kāpēc šie dati ir uzticami, un viņš gluži vai vārījās dusmās uz mani un pēc tam atkārtoja dažādos veidos, ka es meloju. Nezinu, kāpēc viņš tiem neticēja. Droši vien daudziem bija grūti pārkāpt pāri savām emocijām, no kurām galvenās bija bailes. Racionāli nebija nekāda iemesla šiem datiem neticēt, un tie apstiprinājās visā pandēmijas laikā. Tikai 2023. gadā Eiropas Zāļu aģentūra tvītoja, ka “risks no kovida pieaug <b>eksponenciāli</b> pēc vecuma”. Latvijas aģentūra koplietoja šo tvītu, tulkojumā izdzēšot vārdu “eksponenciāli”. Pat tad viņiem nebija ticības šiem precīzajiem datiem.<br /><br />-------------------<br /><br />Atgriežoties pie AES – protams, mēs neviens neesam eksperts, bet mēs arī netaisāmies projektēt vai finansēt AES celtniecību. Šis ir tikai par pašiem pamatprincipiem. Tieši tāpat kā ar datiem par mirstību no kovida pēc vecuma, ikviens var pārliecināties, ka saules paneļu un vēja ģeneratoru iegūtā enerģija ir nepastāvīga. Ir vajadzīgas vai nu bāzes jaudas, vai iespēja šo enerģiju uzkrāt. Pagaidām akumulatori šim nolūkam izmaksā pārāk dārgi. Tie neatmaksājas lieliem apjomiem. Ikviens var šos skaitļus apskatīt un salīdzināt un par to pārliecināties, pat neesot eksperts šajā nozarē. Varbūt nākotnē akumulatori būs pietiekami lēti, bet šobrīd tā vēl nav.<br />Tātad ir otrs variants – bāzes jaudas. Dažām valstīm ir paveicies ar hidro resursiem, bet vairumam citu valstu tās būs elektrostacijas, kuras darbinās ar oglēm, naftu vai gāzi. Gāze ir tīrāka par oglēm, bet tik un tā rada CO2 izmešus. AES ir ļoti efektīva alternatīva.<br /><br />Ticība šiem pamatdatiem neprasa nekādu ekspertu līmeni. Un otrādi – neticība tiem, lai kādu iemeslu dēļ tā nebūtu, radīs daudzas nepareizas politikas.tehnoloģijas nav bez emocijām; tehnoloģijas pastāv, jo to izstrādātāji saprot cilvēku emocijasurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4143032026-01-26T05:16:002026-01-26T05:16:002026-01-26T09:33:33Z2026-01-26T09:33:33ZVisa ideja, ka cilvēki, kas iesaka tehnoloģiskus risinājumus, nesaprot emocijas, ir pilnīgi absurda.<br /><br />Vakcīnas ir ļoti sarežģīta tehnoloģija, lai gan nespeciālistiem tā izskatās vienkārša. Tas, kādas vakcīnas tiek dotas bērniem, balstās ļoti dziļā izpratnē par imūnsistēmas attīstību bērniem. Viņiem nevar dot visas vakcīnas pēc kārtas, jo vai nu nestrādās, vai būs ar lielām blakusparādībām. Tās, kuras ir apstiprinātas, ir zinātniski izstrādātas un pārbaudītas ilgā laika periodā.<br /><br />Daži emocionāli cilvēki atsakās no vakcīnām bērniem, jo viņiem ir žēl, ka mazs bērns tiek durstīts ar adatām, turklāt no vakcīnām dažreiz ir reakcijas, nākamajā dienā bērniņam var būt drudzis, caureja, dažreiz ādas dūriena vietā var būt apsārtums. Ļoti retos gadījumos var būt pat vēl smagākas blakusparādības. Pasargāt bērnu no tā visa ir ļoti saprotamas emocijas.<br /><br />Tieši tāpat emocionāli cilvēki žēli raud, kad redz, kā bērniņš smagi saslimst vai pat nomirst ar kādu slimību, kuru būtu izdevies viegli novērst ar vakcināciju. Tikai šo emocionālo vecāku dēļ tika izgudrotas vakcīnas un tās tiek plaši lietotas sabiedrībā.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4139542026-01-14T03:16:002026-01-14T03:16:002026-01-14T03:22:44Z2026-01-14T03:22:44ZDžo Rogans arī norāda, ka sieviete grieza stūri, lai neuzbrauktu aģentam: <br /><a href="https://x.com/RpsAgainstTrump/status/2011157340981260777">https://x.com/RpsAgainstTrump/status/20<wbr />11157340981260777</a><br /><br />Pat gnidrologs piekrīt, ka sieviete bija aktīviste – cīnītāja pret lielās valdības (big government) patvaļu. Darīja lietas, kuras viņš pats parasti apbrīno un iesaka. Tikai šoreiz laikam vaina bija viņas ādas krāsā – ja to dara baltie cilvēki, tad tas kļūst nosodāms.<br /><br />Kāda parodija par “All lives matter” vai “White lives matter” no raitoīdu puses!urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4137212026-01-13T18:55:002026-01-13T18:55:002026-01-13T19:00:30Z2026-01-13T19:00:30ZKad ASV policists nejauši nogalināja vienu melnādaino (Džordžu Floidu), tad visa melnādaino kopiena viņu aizstāvēja, lai gan viņš bija viens no sliktākajiem cilvēkiem kopienā (narkomāns, sievas sitējs, krimināla vēsture utt.).<br /><br />Kad policists nejauši nogalina vienu balto sievieti, kura neko pat sliktu nedarīja un būtībā bija gandrīz ideāla kopienas pārstāve (ar 3 bērniem, dzejniece, nekādas kriminālas vēstures, tikai vienreiz pieķerta, ka mašīnai nebija laikā izieta tehniskā apskate), tad balto kopiena aktīvi aizstāv slepkavu policistu, nevis nevainīgo sievieti.<br /><br />Ja jums patīk runāt pārspīlējumos par genocīdu, tad baltie paši sevi genocidē. Katrā ziņā vismaz raitoīdi neaizstāv savējos, ne arī savas ģimenes ar bērniem, nekad un nekur.urn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4136052026-01-12T03:31:002026-01-12T03:31:002026-01-12T03:34:12Z2026-01-12T03:34:12ZKas to būtu domājis, ka pienāks laiks, kad sievietes cīnās uz ielām pret valsts tirāniju gan ASV, gan Irānā, savukārt tādi tipi kā mapati tikai sēž internetā un sociālajos tīklos aizstāv tirānisko valdību.<br /><br />Jūs esat vājāki nekā pusiji, kaut kādi omegas un nacistu zābaku laizītāji...Genocīda inflācijaurn:lj:klab.lv:atom1:extranjero:4132742026-01-11T12:14:002026-01-11T12:14:002026-01-11T12:16:36Z2026-01-11T12:16:36ZAtceros, kā ar hederu diskutējām par to, vai indiāņu bērnu mācīšana Kanādas skolās bija genocīds. Tas tiešām strīdīgs jautājums, bet uz robežas. Es izvairījos to saukt par genocīdu, jo tas atver slideno nogāzi.<br /><br />Šī ripināšanās sākās ātri: genocīds Gazā, vai ne?<br /><br />Raitoīdi to uzreiz pārķēra – imigrācija ir balto cilvēku genocīds!