un atkal pierādās, ka kāds, tur augšā, mani nīst un nicina... vai savādāk šis kāds man būtu atņēmis pēdējo, kas man ir/bija? Pēdējo cilvēku kas man bijis dārgāks par mani pašu? Mjā- ko lai saka. Aizvakar sņemtā zvana numurs bija pazīstams un jau raisīja manī smaidu. Un tomēr- bals otrā klausules galā nepiederēja numura īpašniekam- viņš bija aizsmacis asaru straumēs un nespēja parunāt. Un tomēr- pāris nākamie vārdi lika man apjaust, ka ideja par to, ka esmu izcietis visas iespējamās sāpes, ir pagalam aplama. Tagad ir vēl kādas, kas izraisīja manī vienkāršu tukšumu un bezjūtību. Es izsmēķēju vairākas cigaretes pēc kārtas, lai tikai sajustu,ka vēl jo projām elpoju... Life is a bitch- what can i say? When i thought that all is alright again, it just tore a piece of me and sent it to another world!!! FUCK IT.