Kad nosacīti visas administratīvās problēmas ar apmešanos Nīderlandē ir atrisinātas, tad var sākt skatīties, kas te apkārt notiek. Dzīve Hāgā ir diezgan mierīga. Kad ir pieņemts tas, ka regulāri nāksies saskarties ar dažādām daču dīvainībām, iestājas nosacīts miers, tāds šeit raksturīgais čils. Labklājības valsts, kur cilvēki nestreso par sīkumiem. Jā, ziņās raksta, ka zemnieki protestē par izmešu kvotām, taču tas ir tur ziņās. Ikdienas dzīvi šādi sīkumi neitekmē. Rutīna.
Kā jautājumā ar to vistu un olu ir ar dzīvokli un bankas karti. Bez viena nevar dabūt otru. Taču tas šajā stāstā nav tas traģiskākais. Apkopojot vairāku cilvēku novērojumus nākas secināt, ka visiem būtībā problēma ir viena.
Ir tas lielais stereotips, ka šeit viss ir sakārtots. Rietumeiropa. Viss civilizēti. Viena lieta, gan ir skaidra, ka sistēma šeit ir izveidota, un kā jau visas sistēmas tā strādā pašas sistēmas labā. Taču pirms tam atkal nedaudz par Nīderlandi. Viena no šīs valsts īpašībām ir pārapdzīvotība. Ir valsts iedzīvotāji, ārvalstu studenti, viesstrādnieki; senie un jaunie, legālie un nelegālie imigranti un citi tīkotāji pēc labas dzīves. Kāpēc tas ir svarīgi dzīvesvietas kontekstā? Pārapdzīvotības rezultātā (1) cenas ir augstas un (2) dzīvokļus "izķer" diezgan ātri. Vismaz tos, kas ir "labās vietās".
Un tagad pie galvenās problēmas un sistēmas, par ko var runāt vienlaicīgi, jo tas ir viens un tas pats. Sakārtots viss ir tādā ziņā, ka ir cenu griesti, valsts līmenī apstiprināta īres paaugstināšanas politika, atbalsts maznodrošinātajiem pret ārvalstu spiedienu, puslīdz skaidri un visur pielīdzināmi īres noteikumi un citas vispārīgas lietas. Taču īres sarunas nenotiek ar dzīvokļa īpašnieku (!), ar retiem, ļoti retiem izņēmumiem. Šeit kā sēnes pēc lietus ir radīta mākleru industrija, kas darbojas kā starpnieks starp dzīvokļa īpašnieku un īrnieku. Droši vien valstij ir sava statiska par šo, taču pēc sajūtām kādi 90% gadījumi sarunas ir ar mākleru kantori. Un šeit arī sākas visas lielākās problēmas. (1) Nekas svarīgs, ko viņi saka neatbilst patiesībai, viņi vienkārši sniedz pareizās atbildes, kad viss nāk gaismā, ups sorry kaut kas mainījās un suns apēda mājasdarbu, Tev nebūs X, ko es iepriekš zvērēju uz mātes kapa, ka būs. Fuck life right? Šīs ir attiecības, kur amerikāņu teiciens ask no questions hear no lies darbojas 100%. Turklāt viss, protams, milzīgā čilā. Galvenais čill, viss ir ok. Es tev tikko iekakāju mutē, taču ko tu darīji pēdējās brīvdienās? Lēni taču viss būs. (2) Lai izpatiktu dzīvokļa īpašniekam viņi taisās baltāki par pāvestu un izdomā visādas teorētiskas konstrukcijas, kas dzīvē nekad nepiepildīsies, taču tev tam ir jāpiekrīt. + pirms līguma parakstīšanas pēdējā brīdī izņem no teksta dažus punktus. Kad tu uz to norādi, ā jā, sorry my bad un ieliek punktus atpakaļ. Asinssūecēji! (3) Par juridisko pusi vispār nerunāsim. Tā kā burtiski, tur ir tādas intelekta neskartas sejas, kas visu dzīvi nodarbojas ar kulināriju (gatavo visādus vārdu salātus, bez izpratnes par vārdu nozīmi un sekām). Taču, kā jau minēju par to nerunāsim.
P.S. labākais ir tas, ka manā gadījumā šie asinssūcēji būs ar apsaimniekotāji. Šis stāsts turpināsies.
Nah vispār vajadzīgs vietējais bankas konts? Nepietiek ar savu dzimto latvju bāliņa? Nē, Tev nebūs izmantot savu banku šeit Nīderlandē! Gandrīz katrā stāstā varēs saskarties ar vietējām dīvainībām, kas vienkārši ir. Tās var nepieņemt, taču tās jau būs tavas problēmas.
Attiecībā uz bankām, vai precīzāk bankas kartēm šeit ir salīdzinoši daudz vietu (lasi lielākā pārtikas veikalu ķēde, kino, sabiedriskā transporta biļetes), kur nepieņem ne Visa, ne Mastercard. Ar šīm kartēm pat nevar samaksāt par autostāvvietu. Un tagad iedomājies ainiņu. Latvietis vidējais, kas pieradis visur maksāt ar karti un nenēsāt līdzi skaidro naudu, nonāk pie veikala kases ar pilnu grozu un rindu aiz sevis, vai arī pie automatāta braucot arā no autostāvvietas, ar auto rindu aiz sevis, un... un kad tu mēģini maksāt ar savu mīļo, ierasto, latvju karti, tev rāda visādus sarkanus ķekšus un abbord, un citus vārdus, kas neizkalusās saprotami. Esi sveicināts Nīderlandē! Ar savu latvju karti tu vari samaksāt par dzīvokļa īri, taču, taču tu nevari samaksāt par komunālajiem. Esi sveicināts NĪderlandē. Kā tas ir iespējams Eiropas Savienībā? Nav jau tā, ka viņi atklāti saka tikai Nīderlandē izdotas kartes. NĒ. Šeit visi pieņem Maestro kartes, ko bankas Latvijā pārstāja izdod kaut kur viduslaikos. Tāpēc, lai visur nevajadzētu nēsāt līdzi maisiņus ar jurīšiem, nu kā viduslaikos, tad vajag vietējo karti. Pamatojums šim absurdam ir tik debils, ka es šeit neiešu sīkumos, taču šī rindkopa lieliski raksturo dzīvi šeit. Un viss čilā. Galvenais ka viss čilā, no stress...
Tātad, lai dabūtu bankas karti ir nepieciešams BSN numurs, kas ir apmēram tas pats, kas personas kods Latvijā. Tāpat arī dzīvesvieta Nīderlandē. Nav BSN un adreses, nav kartes (punkts). Taču pat ja Tev tas viss ir - esi sveicināts NĪderlandē. Bankas ir tik klientiem draudzīgas, ka visu var izdarīt tiešsaistē. Forši vai ne? Nē. Lai pārliecinātos, kas tas esi tu, kas piesakās uz kontu. Banka, kā ārpakalpojumu (!) paņem firmu, kuras bizness ir atpazīt klientus. Vienu vārdu sakot atsūta pie tevis čurku, kas piefiksē visus tavus datus, ko sola droši (zvēram būšu) nosūtīt bankai. Tu šim procesam nekā sekot nevari, taču beigās tev atsūta visu pa pastu (1) kodu kalkulatoru, (2) pin kodu (3) karti (4) informāciju, ka viss kārtībā un tev tiek atvērts konts ar šādu numuru un tuvākajā laikā tu saņemsi savu karti, pin kodu, un kodu kalkularotu. Iepriekšējā teikumā cipari iekavās apzīmē secību, kādā es saņēmu vēstules...
Pamostos pusotru mēnesi pēc ierašanās teksta sabīdīšanas. Brīdī, kad visas "administratīvās lietas" ir sakārtotas vai gandrīz sakrārtotas var nodoties zināmai refleksijai uz aizgājušo laiku. Laikam vispirms, savām paša labām atmiņām salikšu galvenos notikumus atsevišķos rakstos un tad jau pievērsīšos rutīnas aktualitātēm. Jo dzīvojam jau mēs katrs sev, par to arī lielā mērā būs šis blogs.
Ierastās atvadas darba vietā.
Tālāk ceļš uz lidostu. Lidostā viss ātri un daudz laika alum. Rīgas lidostā vasarā ir tā labā lieta, ka ir laba alus izvēle. Varbūt ne izcila, taču, ļoti laba. Lidojums kavējās, sākumā par 15 minūtēm. Zirgam jāsmejas! Lidojums nekad nekavējas par 15 minūtēm, beigās bija 45, kas ir vēl viens alus. Kopā četri lidostā, divi pacelšanās laikā un viens pašā lidmašīnā. Neliels miedziņš un Amsterdama.
Beigās nokavēja kādu stundu, tad vēl pasūtītā mašīna neatbrauca divas stundas. Sākumā viņš teica, ka būs pēc 20 min. Pēc stundas viņš zvanīja un teica, ka ir lidostā, vēl divas minūtes. Pēc divām stundām es notinos f.u.
Rezultātā viesnīcā biju 22 un vakariņas nesanāca.
Vajadzēja tomēr paņemt pudeli minerālīša.