Par cilvēku ar lāstu...

maybe

Sun, 10 Nov 2013 03:15:56 GMT

I am not meant to love and be loved, maybe I am one of those who are supposed to drift in the afterlife without a loving person... it is very, very depressing, but I am trying to accept my faith. Lowest emotional point year 2013, awesome!

What if..

Sun, 03 Nov 2013 22:25:53 GMT

the man you see in the mirror is not really you? What if the you dont like the man you see in the mirror? A night with too many thoughts

viens mēnesis

Fri, 04 Oct 2013 09:16:00 GMT

ir pagājis, kopš Ovi atbrauca uz Birmingemu. Ovi ir puisis no Rumānijas, kas ir atbraucis te studēt jurisprudenci. Pēc vizuālā viņš pavisam neatbilst manai tipiskajai izvēlei puišos. Viņš ir smēķētājs, viņam ir tetovējums. Toties viņā ir kas tāds, kas mani pievelk. Viņš ir neatkarīgs un tajā pašā laikā arī ievainojams. Viņa dzīves skatījums un izvirzītie mērķi man ir sirdij tuvi. Nekad nebiju iedomājies, ka varētu tikties ar Rumāni. Taču kamēr mana sirds lēnām slīkst mīlestībā, man ir bažas, man ir bailes pielaist tuvu sev otru cilvēku. Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš mana sirds tika sadragāta, taču joprojām jūtu sekas, tādas rētas dzīst lēni :(

jostasvietas pieraksti 1.0

Sat, 10 Aug 2013 23:43:04 GMT

smieklīgi, ja paceļot nedaudz kreklu pie jostasvietas nav acīmredzamas apakšveļas maliņas, cilvēki domā, ka Tu apakšveļu nevalkā vispār :D taču tā laikam ir taisnība, jo šeit cilvēki nekautrējas ar pusuzvilktām biksēm rādīt savu garlaicīgi pelēko apakšveļu. disgusting!

vīrieši

Sun, 04 Aug 2013 13:49:44 GMT

kāpēc pēc frāzēm "I dont want any sex" and "... but no sex" paiet aptuveni pusstunda un tomēr cilvēk padodas pēc skūpsta. Vai viens skūpsts spēj pilnībā pārņemt cilvēka prātu ar degsmi pēc otra ķermeņa? Es zinu, ka mēdzu būt neatlaidīgs, taču šoreiz tas bija pārāk viegli. Toties kārtējo reizi pārliecinos, ka man tīk aziāti, šoreiz students no Taizemes, žēl, ka viņam jābrauc atpakaļ jau pavisam drīzumā :(

Sapņi, sapņi

Wed, 31 Jul 2013 14:03:13 GMT

Šonakt sapnis bija diezgan krāšņs, taču visneparastākā sajūta bija tad, kad kāds puisis bija ieradies ciemos manās vecajās mājās, viņš bija ieradies kopā ar citiem ciemiņiem. Viņš šķita draudzīgs un man likās piemēroti ar viņu sabučoties kā Spānijā, uz katra no vaigiem, taču pēc pirmās bučas viņš noskūpstīja uz lūpām, es padevos, jo tas bija tik patīkami :) Tas viss manu senču un viņu draugu priekšā, un tā bija tā neparastā sajūta. Bailes savijās ar kaisli un neparastu mieru un laika apstāšanos skūpstoties, tajā brīdī pastāvēja tikai es un viņš.

Visumā man sokas labi. Biju devies atpakaļ uz Latviju - ciemos - satikt vecākus, draugus. Man gan bija skumīgi atgriezties atpakaļ šeit Birmingemā, jo sapratu, ka cilvēki, kas mani dara pavisam laimīgu ir Latvijā. Draugi, kuri pieņem mani kāds esmu. Brālis prasīja piedošanu, līdz ar to jūtos drošāk ģimenes ietvaros. Šķiet, ka man izstieptais coming out tuvojas noslēgumam, par ko man ir prieks. Un taisnība ir tiem, kas saka - būs vieglāk, jo tiešām paliek.

Es pat uzdrošinos viegli flirtēt ar čaļiem uz ielas Latvijā. Viss palēnām sakārtojas manā galvā, taču es arī apzinos, ka man vēl daudz jāstrādā ar sevi, savām bailēm, kompleksiem. Toties, es zinu, ka neesmu tas pats cilvēks, kas gandrīz pirms 3 gadiem, sāka savu ceļojumu izzinot savu seksualitāti. Atceroties savas domas, rīcības man ir nedaudz smieklīgi :)

Un vakarnakt pie manis bija baletdejotājs no Londonas Karaliskās baletskolas, par ko man bija prieciņš :)

Pēc mēneša pārvācos jaunā mājvietā - Birmingemas centrā, par ko man ir liels prieks!

quote of the day

Thu, 06 Jun 2013 16:15:47 GMT

dude, even your hair cannot stay straight :)

ufff

Mon, 27 May 2013 01:45:37 GMT

es brīžiem nespēju sev nekādi piedot... šķiet, ka bez mīlestības es nekad nebūšu laimīgs. šobrīd visapkārt viss griežas un man atliek tik noskatīties. smieklīgi cik maza ir robeža starp smaidu un asarām. drag queen šovs lika pasmaidīt par "spread the love, if you cant do that, spread your legs instead".. un vispār tā vien šķiet, ka esmu minoritāte starp minoritātēm

pirmās reizes

Wed, 22 May 2013 00:45:01 GMT

Šķiet, ka pirmo reizi dzīvē ar kādu norunāju vairāk kā stundu pa telefonu :D Daudzi cilvēki varbūt ievērojuši, ka man ne visai tīk komunicēt pa telefonu, tā vietā izvēlos tikties dzīvē vai skype. Tas bija ar baletdejotāju no Londonas. Interesanti būs viņu satikt Jūlijā, jāatzīst, ka ja viņš dzīvotu tuvāk, es gribētu ko nedaudz vairāk...
Volejbola pulciņš ir labā līmenī un man ir prieks par to. Ir arī daži amatieru līgas līmenī, nedaudz bailīgi, ka viņu gremdes varētu sāpēt ja nepareizi atsit bumbu. Jāatceras iegādāties ceļsargi, nav nekāds pludmales volejbols, kad var izbaudīt siltas smiltis zem kājām.
Iespējams (esmu pasūtījis) jau šonedēļ atkal varēšu izbaudīt savu parfīmu uz savas ādas un kas zin, varbūt kādu spēšu savaldzināt Praidā nedēļas nogalē! Žēl, ka jāstrādā gan piektdienas, gan sestdienas vakaru, taču - work hard un party hard režīms ir ieslēdzies šai nedēļas nogalei.
Vai esmu jau minējis, ka ja vēlos vilkt bikses, kurās manas pēcpuses formas var viegli atpazīt, tad pēkšņi parādās visādi rokaspalaidēji, kas ar diezgan krietnu alkohola devas drosmi mēģina vulgāri apliecināt savu uzmanību. Ah, un es jau biju piemirsis arī par grupveida seksa piedāvājumiem. Neviens nevēlās uzsākt sarunu par kautko citu, ja vien tas nav kaut kādā mērā attāli saistīts ar seksu. Nez vai esmu kļuvis pārāk izvēlīgs vai arī mans libido ir krities visu pārdzīvojumu dēļ?

ciemos

Mon, 20 May 2013 14:44:49 GMT

Esmu paredzējis paviesoties Latvijā tieši pēc mēneša, uz pāris nedēļām. Nevaru sagaidīt apskaut mammu, tēti, tuvos draugos, dzirdēt viņu balsis, stāstus, jokus. Dodos caur Mančesteras lidostu, iespējams, ka vajadzēja izplānot paviesoties tajā pilsētā kādu nakti, bet nu viss jau ir pasūtīts un darbā pieteiktas dienas. Es jūtu, ka šī reize būs pavisam citādāka nekā iepriekšējās... man būs jādala telpa ar brāli, jo viens no iemesliem kāpēc dodos uz Latviju ir vecāku kāzu jubilejas svinības.
Mana vecmāmiņa aizgāja viņsaulē pirms nedēļas, iespējams, ka tā ir labāk, jo pēdējos mēnešus viņai bija izteiktas sāpes un vārgums, laiks rit uz priekšu un es ik pa laikam aizdomājos, ka nevēlos būt par nastu nevienam, kad būšu sasniedzis attiecīgo vecumu.
Pirms kāda laika atsāku apmeklēt bārus/klubus. Kā jau ierasts, ar mani notiek visādas interesantas lietas. Pati pēdējā manā atmiņā ir viens baletskolas students no Londonas. Neticami, cik viņš ir lokans. Viņš atgriežas Birmingemā Jūlijā, kad viņam beigsies studijas.
Citādāk - ar darbu viss ir labi, esmu nostabilizējis savu pozīciju kā menedžeris un ir prieks, ka mans darbs tiek novērtēts. Rīt dodos iemēģināt vietējā volejbola klubiņa vakaru, pietrūkst man uzspēlēt basketbolu vai volejbolu, tāpēc ceru, ka man iepatiksies kompānija :)

Brālis

Wed, 01 May 2013 23:54:46 GMT

Šķiet, ka šeit nebiju pierakstījis savas izjūtas attiecībā pret savu brāli. Šonakt man bija murgs, ka viņš vēlas atņemt man dzīvību. Šķiet daudz netrūkst, lai šīs būtu briesmīgākās baiļu izjūtas ar kādām esmu saskāries :( Redz, viņš vienu dienu man atsūtīja šādu vēstuli -

"Sveiks , Gejiņ bračka . Laikam jau Tā Tevi jāuzrunā ,dvēsele neizskaramā laikam tagad visu saprotu...runāju ar mūsu māsu, Diānu par Tevi ir jālūdzas, lūgšos ,jo tā ir izvirtība ,kur meklē mīlestību ??? stulbs esi ,katrs jūk prātā , bet ne jau *Uzvārds*,Kauns Tev Nav ?? tik atbrauc uz LV ja nebūsi mainījies dabūsi pa muti no manis un rēķinies ,ka būs izkārtnes par Tevi ka esi Gejs !!!!!!!!!!!!!!!!! Kad Tu atapsies Rihard !!??Tēvs jau to saprot vai pie mamītes bruņčiem ķersies atkal ?? Klau zini Gejiem ir tendence uz bērniem ,toreiz atceros visu, cik biji salds utcc ,ja Madarai kautko esi vinai izdarījis pat vārdos tad man nebaida Dieva sods !!! Klau vai nu Tu visiem atzīsi kāds esi vai pazūdi smirdīgos ānusos !! Tev ir izvēle ,nav nekas par vēlu! Un Attvainojos ja kas Tevi aizkāra!!"

*Madara ir viņa meitiņa, lai izprastu kontekstu.

Šo vēstuli no viņa saņēmu pirms vairāk kā mēneša, kopš tā laika, es viņu nobloķēju iekš facebook un vairs neuzturu nekādu kontaktu. Ar šīs vēstules publicēšanu, es nemakšķerēju sev līdzjūtības par piedzīvoto. No vienas puses man ir pilnīgi vienalga viņa domas, bet no otras puses skumdina tas, ka viņš ko tādu varētu par mani padomāt. Jau kopš bērna kājas neesmu bijis labākajās attiecībās ar viņu, laikam vienmēr manī ir bijušas bailes par to, ka viņš nesapratīs un atstums. Nemaz nebiju domājis, ka cilvēkos ir ielikta tāda kā intuīcijas maņa, kas paslēpta zemapziņā :)

Un... tas ir noticis!

Mon, 29 Apr 2013 20:35:50 GMT

Atceros sevi kā mazu puisi, kam acis iemirdzējās redzot NBA sportistu prasmi TV. Toreiz vēl apmeklēju basketbola treniņus, kuriem pateicoties izaugu garāks par to kā man bija paredzējusi māte daba (ģenētiski), par to man prieks! Taču stāsts šoreiz nav par mani, bet par profesionālu NBA spēlētāju - Džeisons Kolinss, pirmais profesionāla sporta pārstāvis ASV, kas joprojām ir aktīvs NBA paspārnē ir atklājis savu seksualitāti publikai! Man ir prieks, ka tādiem cilvēkiem pietiek dūšas! Vēl viens solis pretī sabiedrībai. Prieks arī par Franciju, kas ir jaunākā valsts, kas atzīst homoseksuālu cilvēku oficiālas saistības!

http://news.sky.com/story/1084667/nba-player-jason-collins-comes-out-as-gay

Validation!

Mon, 25 Mar 2013 00:56:35 GMT

Jau diezgan ilgu laiku vēlējos uzrakstīt savas domas šajā blociņā. Pēdējos mēnešos mana dzīve ir mainījusies par 180 grādiem. No saules sildītas salas netālu no Rietumsahāras un Marokas krastiem uz Anglijas vidieni, kur temperatūra marta beigās deva iespēju pat nelielai sniega segai klāties nakts stundās. No naktīm klubos, kuros pārpārēm plūst testosterons, līdz vakariem, sēžot dīvānā un dzerot tēju ar pienu, skatoties komēdijšovus un romantiskas mākslas filmas par gejiem. No aizrautīgiem, piedzīvojumu pilniem ceļojumu romāniem baudot pieczvaigžņu viesnīcu luksusu, līdz grāmatu lasīšanai pieticīgā guļamistabā lēnām tverot abstinences pieskārienus.

Novembra beigās uzsāku darba gaitas projektā, kas salas ietvaros bija kaut kas unikāls un neredzēts, kas bija galvenais dzinulis, lai piekristu strādāt 6 nedēļu projekta ietvaros par bārmeni. Aizgāju no labi apmaksāta maiņas darba Norvēģu restorānā. Tajā brīdī neiedomājos, ka tā varētu būt kļūda. Parakstīju līgumu par 6 nedēļām – 2000 EUR apmērā, kas šķita vilinošs piedāvājums, ar nosacījumu, ka strādāšu Ziemassvētkos un Jaungada svinībās. Tas par darbu.

Vēl interesanti, kas saistās ar darba lietām – nezinu kādu motīvu vadīts (laikam gribēju palīdzēt) uzaicināju savu bijušo puisi strādāt projekta ietvaros, darba devējiem bija nepieciešamas diezgan daudz darba rokas, jo projekts bija iespaidīgs. Tā nu viņš ieguva darbu un mēs sākām strādāt kopā. Vēl interesantāka šķita mana ideja samazināt savus izdevumus par dzīvošanu un dalīt dzīvošanas izmaksas par manu istabiņu. Tā nu es, domādams, ka starp mums viss ir cauri (vēlējos sev pierādīt, ka esmu piedevis viņa nodevību), sākām dzīvot kopā. Tas par Danielu. To, kas notika pēc tam, varēja paredzēt vai vismaz nojaust.

Īsumā – darba projekts neizdevās kā bija iecerēts, uzņēmums palika parādsaistībās pāri par 50,000 EUR un es joprojām neesmu saņēmis savu algu. Daniels pēc trim dienām, kopš sākām dzīvot kopā sāka izturēties ļoti neadekvāti (greizsirdības uzplūdumi) un es biju spiests pamest māju, kurā dzīvoju, jo cilvēki, kuri to man izīrēja nevēlējās iegūt sliktu reputāciju (viņi bija noslēguši atsevišķu vienošanos ar Danielu, kas viņiem neļāva viņu izmest no mājas, līdz ar to viņi izmitināja viņu citā mājas daļā, taču man ar to nepietika) un viņi man bija brīdinājuši, ka tā būs slikta ideja – dzīvot ar bijušo. Par to kā Daniels izturējās varētu uzrakstīt vairākas lapas, taču manī ir rimušas dusmas un es nevēlos atgriezties pagātnes sāpēs. Es Danielam teicu, ka nevēlos viņu vairs savā dzīvē, ne kā draugu, ne kā cilvēku, kuru sveicināt – manās acīs viņš vairs neeksistē. Protams, pārvākšanās palīdzēja, taču līdz projekta beigām bija vēl krietns laiciņš un man nācās viņu redzēt gandrīz ikkatru dienu, taču tas man neliedza viņu ignorēt. Tas viņam ne īpaši patika, un viendien viņš speciāli izrādīja savu tā vakara seksdraudziņu manu acu priekšā, tajā brīdī vēl jo vairāk sapratu, ka labi vien bija, ka viņš mani krāpa, ar tāda tipa cilvēku nekad nespētu būt kopā laimīgs.

Šķiet, ka skumjākās dienas cik sevi atceros, man bija 2012. gada noslēgums. Otrie Ziemassvētki mūžā bez vecākiem, pirmie – ne ģimeniskā atmosfērā. Pozitīvi skatoties – nekad nebiju plunčājies Atlantijas okeānā Ziemassvētku rītā!

Lai cik slikti viss neizvērstos tajā laikā, es tomēr satiku cilvēkus, kas man ir izrādījuši neaptveramu iejūtību un nenovērtējumi palīdzējuši manās gaitās! Šobrīd esmu jau mēnesi savās jaunajās pagaidu mājās. Sāku strādāt jau otrās nedēļas sākumā un ir nosprausti vairāki mērķi nākotnei, kas ļoti priecē. Šos cilvēciņus es satiku Ziemassvētku tirdziņa (tas pats iepriekšminētais unikālais projekts) laikā, tieši tad, kad man bija visgrūtāk. Dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Kad viņu atvaļinājums bija noslēdzies es atvadījos teikdams, ka man nepatīk teikt "Good bye!", tā vietā saku "Until/see you - next time!". Sanāca tā, ka pēc pāris mēnešu sarakstes, izprotot, kam eju cauri – es ieguvu draugus uz mūžu un viņi ielūdza dzīvot pie sevīm. Apmaksāja manas biļetes un manus tā brīža rēķinus ar norunu, ka naudiņu atdošu laika gaitā. Šobrīd rakstu šos vārdus mazā istabiņā, ar ko man pilnībā pietiek. Man ir jumts virs galvas, darbiņš, ēdiens uz galda un sirdsmiers, ka esmu tuvu cilvēkiem, kas man var palīdzēt emocionālos brīžos.

Mana dzīve ir kā amerikāņu kalniņi, taču šobrīd jūtu, ka lēnām es sniedzos uz priekšu, uz augšu, tuvāk savam dvēseles mieram. Manī ir atmodusies cerība par to, ka viss būs kārtībā, taču apzinoties, ka man daudz un daudz jāstrādā ar sevi, ar sevis pieņemšanu. Esmu izlasījis kolosālu grāmatu – Velvet Rage. Nekad nebiju iedomājies, ka psihologa pieraksti un domu gājiens varētu tik ļoti atspoguļot manu dzīves pieredzi. To lasot man radās iespaids, ka tā ir kā mana šī brīža drošības saliņa, kas man dod cerīgu skatienu nākotnē, kā gaisma tuneļa galā, kas spētu palīdzēt man saprast to, kam esmu gājis cauri. Lai arī cik ļoti mēs vēlētos domāt, ka mūsu dzīve ir unikāla, tomēr pastāv šīs neredzamās paralēles, kas liek mums uzvesties un izjust emocijas, kas tik ļoti līdzinās citu pieredzei.

Es vēlos atrast sevi, atvērt sevi pasaulei, izjust drošību par savu esamību ikkatrā solī, izkāpt no sabiedrības uzliktajiem rāmjiem un būt tāds, kāds esmu radīts. Tikai tādā veidā es redzu iespēju ļaut sevi mīlēt brīvībā un harmonijā ar citiem.

Nobeigumā, mana mīļākā daļa no Vāgnera Parsifals (nesen bija iespēja skatīt to dzīvā pārraidē no Metropolitan), ļoti skaists skaņdarbs un izpildījums kolosāls - http://youtu.be/q6kXXx8SgmY?t=3m4s

Yay!!

Fri, 08 Mar 2013 00:40:38 GMT

Beidzot, beidzot esmu ticis pie sava rakstīkļa, eh, nebiju rakstījis izmantojot piemērotus burtus! Esmu pagalam noguris, taču nedēļas nogalē visticamāk uzskribelēšu savu pēdējo mēnešu piedzīvojumus :)

Jauns gads, jaunas idejas

Wed, 09 Jan 2013 18:43:16 GMT

Ilgi neesmu rakstijis, jo mans laptops ir atteicies straadaat un naakas rakstiit shaadaa veidaa, kameer to savediishu darba kaartiibaa... ar mani visaadas lietas ir notikushas, par taam uzrakstiishu briidii, kad tikshu pie savas klaviatuuras :D tikmeer visiem noveelu notikumiem bagaatu Jauno gadu!!

durvis... vienas aizveras

Mon, 19 Nov 2012 20:21:21 GMT

citas tiek atvērtas :) pēdējās pāris dienas esmu pavadījis no mirkļa, kad vēlos aizmirst par mīlestību, līdz tam brīdim, kad atkal vēlos sajust prieku savā sirdī. nesen sāku sarakstīties ar cilvēku, kurš atrodas vairākus tūkstošus kilometru attālumā no manām šī brīža mājām. par spīti tam, ka nezinu vai viņu jelkad redzēšu, es sevi maldinu domās par to cik jauki būtu apskaut un iečukstēt ausīs cik viņš ir skaists. un es nerunāju par fizisko skaistumu, jā, arī fiziski viņš man šķiet pievilcīgs, taču redzot viņa dzīvi fotogrāfijās, redzot kā viņš sevi prezentē mani priecē viņa smaids, viņa dabiskums, viņa dzīvesstāsts. šodien sarunājoties pavadījām pāris stundas, kas šķita kā minūtes, arī viņš teica, ka nespējot iet gulēt, jo vēlas ar mani runāt vēl.. :) es viņam pat nodziedāju dziesmiņu latviešu valodā, un pirmā, kas man ienāca prātā dungojot bija "Māsa" no Prāta Vētras repertuāra. arī viņš man nodziedāja dziesmiņu, tas bija tik mīļi :) apsolīju viņam aizsūtīt kartīti Ziemassvētkos :) varbūt tas attālums liek nedaudz dīvaini justies, taču zinu, ja nākamgad viss izdosies kā ieplānots, tad jau pēc dažiem mēnešiem man būs iespēja viņu satikt :)

fu cik pretīgi

Sun, 18 Nov 2012 21:45:07 GMT

viņš šodien pateica "i did good going with others in london"
man tik slikti ap dūšu palika, ka gandrīz izvēmos. punkts.

P.S. saruna bija saistībā ar mūsu nesaderību, bet nu vai tiešām vajadzēja man ko tādu teikt?

..

Sat, 10 Nov 2012 02:29:30 GMT

izskatās, ka man būs jāsagaida gan Ziemassvētki, gan Jaunais gads strādājot... nekas, tāpat nevarētu būt kopā ar ģimeni Latvijā, jo biļešu cenas tajos datumos ir ārprātīgas un nez vai attaisnotos uz tik īsu brīdi vispār. attiecības ar Danielu ir neparastas, mēģinam būt draugi, es nezinu vai man tas šobrīd palīdz :( pirms pāris dienām, viņa mamma ielūdza mani vakariņās. Es Danielam un viņa mammai pasviedu ideju par vienu darbu un izskatās, ka vismaz Daniels tika pieņemts darbā. Man jau viņa mamma ļoti simpatizē, kaut arī daudz nesarunājamies (valodas barjeras dēļ), varu noprast, ka viņa ir jauka un mīloša sieviete. Pēc vakariņām, skatījāmies visādas lietas saistītas ar Emirātiem un viņu lidsabiedrībām. Jā, es pat sāku apsvērt iespēju tur doties strādāt. Izklausās diezgan vilinoši, taču par to vēl kārtīgi un ilgi domāšu. Kamēr skatījāmies video es manīju kā viņš pret mani izturas, viņš ik pa laikam pieskārās runājot, nevis vienkārši pieskārās, bet skatījās acīs kā tāds mazs velnēns, varēja saprast, ka viņam bija vajadzīgs mani sajust tādā veidā. Es protams neiebildu, bet tas ir tik dīvaini, jo es gribētu ko vairāk, taču vairs ne attiecības, jo zinu, ka vairs viņam nevaru uzticēties :(

letting go

Fri, 28 Sep 2012 02:39:56 GMT

nav vienkārši, taču dažkārt mums jādomā par sevi, lai mūs nesāpinātu, mums ir jāattālinās. es vēlos atkal noticēt kam patiesam. vai tas ir par daudz prasīts?

kolosāli

Sat, 15 Sep 2012 20:27:36 GMT

izskatās, ka man būs jāmeklē kāda speciālista palīdzība, jo man ir bail par savu mentālo veselību. mans draudziņš vakar atklājās, ka ir pārgulējis ar trīs vīriešiem, bet tas esot bijis "tikai sekss"... man vienmēr būs lemts kļūdīties, kuros cilvēkos es iemīlos? vai arī man uztvert to kā pārbaudījumu un par spīti visam turpināt attiecības, jo viņš rīcību nožēlo? cik tālu var sniegties cilvēka spējas uz piedošanu? man ir bail pielaist sev tuvumā mīlestību... es nevēlos vēlreiz ko tādu piedzīvot, nekad. skumji, ko lai saka. rīt ievācos jaunā mājvietā, cerams, ka tas būs labs sākums, lai piepildītu savus mazos sapnīšus. galvu augšā un uz priekšu :)

piedot, bet neaizmirst...

Fri, 07 Sep 2012 09:06:41 GMT

varbūt man nebūs nevienam jāpiedod :) katrs aiziesim uz savu pusi un ar to viss beigsies ^_^ interesanti kādu dziesmu es dziedāšu pēc nedēļas?

šie vārdi

Mon, 27 Aug 2012 23:27:53 GMT

You shake my world from my ground to my head
Distant noise that wake me out of bed
I listen as the walls cave in
I’m hanging on ’cause your memories spin on

:(

Sun, 12 Aug 2012 18:33:56 GMT

tikko apraudājos izlasot šo "I wanna have baby pinguinitos with you"... ja citiem ir kaķīši, zaķīši, tad mēs viens otram esam pingvīni :) kā viss tik ātri var mainīties?

mīlestība?

Sun, 12 Aug 2012 14:18:12 GMT

kā definēt attiecības, kurās man ir zudusi ticība? varbūt attālums dara ļaunu un es jūku prātā no savām aizdomām, ka viņš mani krāpj. mani tas uztrauc tāpēc, ka viņu mīlu vai tāpēc, ka jūtu kā mūsu komunikācija ir kā ūdenstilpne, kas lēnām aizsalt. varbūt viņa teiktais "dont care too much" man signalizē, ka viņš mani vairs nemīl... viņš savu draugu krāpa, kad pārstāja mīlēt. tādu necieņu es neesmu pelnījis. šodien jūtos ļoti, ļoti, ļoti slikti... :( šodien ejot mājās man iestājās absolūta vienaldzība pret visu, es vēlētos vienkārši izgaist.

Londona

Wed, 25 Jul 2012 21:06:46 GMT

rīt (šodien) dodos uz Londonu, tikšos ar Danielu... nespēju sagaidīt, kad varēšu sajust viņu savos apskāvienos. protams, ka koferi tikai tagad sākšu krāmēt, kā vienmēr viss jādara pēdējā brīdī... so, so me :D