| my world |
[15 Nov 2011|10:44pm] |
is changing a lot NOW. pēdējās dienās esmu atskārtis, ka domāt arī esmu sācis vairāk angliski, nekā latviski. meklēju kā aprakstīt emocijas, piedzīvoto citā mēlē, atzīšos, ka nav viegli nevienā valodā aprakstīt lietas, kas izmaina uztveri. protams, ka viesojoties šajā pilsētā man vajadzēja satikt kādu, kuram ļoti pieķerties - šoreiz ļoti emocionālā ziņā. puisis ir no meksikas, 28 gadi, manuprāt izskatīgs un ar krāšņu dzīves pieredzi.
Tā bija ceturtā pilsētas muzeju, piļu, parku un citu kultūras objektu apskates diena. Iepriekš biju iepircis Lisabonas karti 72ām stundām (karte ar kuru var braukāt apkārt ar sabiedrisko tr. par brīvu, muzeju atlaides utml.), taču apzinoties, ka tā drīzumā beigsies, es tomēr izlēmu riskēt un devos ar vilcienu uz netālo Sintru. Mani tā apbūra jau pirmajā reizē, tāpēc nolēmu tur atgriesties, lai gūtu vēl ko baudāmu. Protams, ka ar biļeti netiku ārā no vilcienu stacijas, tāpēc palūdzu darbiniekam, lai mani izlaiž ar savu karti, viss labi, nav soda - nav problēmu =) Gāju apskatīt Sintras pils muzeju. Nonākot gandrīz līdz muzejam, es izdomāju izmest mazu līkumu un uzsmēķēt, līdzko grasījos šķērsot ielu, ievēroju viņu - puisi, tumšām acīm un matiem, sēž ar sarkanīgi rotātu šalli ap kaklu, kājas sakrustojis lasa grāmatu. Mūsu skatieni sastapās, es nedaudz tā kā sakautrējos un aizgāju tālāk. Ielas līkumā bija akmens pakāpieni uz augstāku pilsētas daļu, apsēdos un veicu kārtējo tīšanas/smēķēšanas rituālu, kamēr no tāluma vēroju puisi. Nesapratu, kas man viņā mani tik ļoti pievilka. Domāju, kā man sākt ar viņu komunicēt... Nevarēju nekādi saņemties, nolēmu doties uz muzeju. Vēlreiz gāju garām viņam, taču neskatījos tieši virsū. Pēc mirkļa attapos, ka nē, es tomēr izdomāšu veidu kā man saprast kāpēc man šis puisis tik ļoti pievelk. Veicu nelielu manevru atpakaļ skatoties telefonā un mēģinot saprast ko darīt. Apsēdos otrā ielas pusē, sāku baudīt saulīti, kas tikko sāka vīdēt gar mākoņmalu un vienlaikus neuzkrītoši mēģināju saprast, vai mūsu skatieni spēj sastapties vēlreiz. Pēc pāris mulsinošām minūtēm viņš pamāja ar roku, es domāju, ka viņš māj kādam cilvēkam no grupas, kas tieši tajā brīdī gāja garām. Īsti neapzinoties vai tas bija domāts man es šķērsoju ielu un kautrīgi vaicāju vai viņš māja man vai kādam citam.. "Ruben" viņš noteica, kad vaicāju kā sauc. Tā nu izrādās, ka viņš gaidīja savu labu draugu, kura koncertu tovakar man sanāca aplūkot. Šis, manuprāt brīvais un atvērtais meksikānis, man palīdzēja saprast daudz lietu, saistībā ar manu seksualitāti. To kā darbojies mans ego apspiežot manu seksualitāti. Es to tā nekad nebiju aptvēris, taču tagad es sāku likt kopā savu dzīves fresku, daļiņu pēc daļiņas. Esmu sācis saprast, kāpēc es esmu tik nepārliecināts par savu es. Un jā, mums kopā bija unikāli forša nedēļas nogale ar fado kultūras pieskaņu. Kā jau minēju, tad viņa draugs - Jonas sniedza koncertu tovakar, kad iepazināmies. Jonas ir fado izpildītājs, kā arī izcils dejotājs. Viņam bija albuma prezentācija un šis jaunietis ir vienkārši izcils - ar ļoti skaistu balsi un ar tik ugunīgi apburošu dejošanu apveltīts cilvēks. Viņa vārdu es noteikti vēl dzirdēšu. Prieks, ka Portugāļi spēj būt diezgan radoši un fado dziedāšanu apvienot ar skaistu dejas performanci. Pats labākais, ka Jonas ir cilvēks, kas ir tā teikt "down to earth", un viņa draugi - fantastiski :) Ja es kādreiz došos uz Brazīliju, tad man būs cilvēks, pie kura ciemoties. Atgriežoties pie Ruben. Esmu priecīgs, ka man ir izdevies satikt tik fantastisku cilvēku. Jā, manās acīs viņš ir nedaudz savāds, piemēram viņam patīk vienkārši apgulties uz zemes, skvēra vidū pretī vienam no Lisabonas pieminekļiem, kad jutās noguris vai braukt ar to diagonālo eskalatoru esot horizontālā stāvoklī... viņš dažreiz tik savādās pozās sēž, grūti aprakstīt - tas ir jāredz. pēc koncerta gaidot uzgaidāmajā telpā viņš vienkārši pēkšņi paņēma un sāka stāvēt uz galvas :D es viņam viendien teicu, ka viņš ir tāds kā pērtiķītis :D viņš atzinās, ka cilvēki jau to esot viņam teikuši. es nesaku, ka es darītu to pašu, taču es apbrīnoju viņa vienaldzību par apkārtējo viedokli. taču esot mūziķu, dejotāju sabiedrībā varbūt nemaz tas nešķiet neparasti. vienalga kā tas būtu - viņš ir kolosāls :)
|
|
