|
un ceļš turpināsies citur... nespēju sagaidīt viņa seju, kad tiksimies Barselonā (tik ļoti gribētu, lai mani sagaida lidostā, tā kā filmās, haha). viņš nesen teica, ka starp mums ir kas īpašs... kā es gribētu, lai viņš būtu blakus nākamajā ceļojumā. pat ja mēs pilnībā nesadarētu, tad vismaz man kaut mazākā nojausma būtu par to kādas ir pastāvīgas attiecības ar vīrieti. zinu, ka spētu pēc tam palikt lieliski draugi :) un lieliski draugi tik ļoti pietrūkst esot prom. jā, ir citi, bet tā draudzība, kas staro ap cilvēkiem, kurus Tu patiesībā pat mīli, jo viņi ir lieliski :) vēē, šķiet, ka esmu pavisam noilgojies pēc mājām :) trakākais, ka tagad tuvie draugi ir katrs savā pasaules malā. nav tā, ka aizbrauc uz vienu pilsētu un visi ir pieejami. kāpēc dzīvē nevar paspēt visu un visur? es zinu, ka man noteikti neapniktu nemirstība, tik daudz lietu varētu iemācīties, apgūt, saprast, sajust... taču diez vai izvēlētos to, ja pārējie būtu mirstīgi. patiesībā, es ticu, ka mēs varētu kļūt nemirstīgi, jau tagad mūsu prāts ir principā nemirstīgs. arlabunakti :) rīt ir jauni viļņi =)
|