Par cilvēku ar lāstu...
|
|||||||||
| Thursday, January 27th, 2011 |
|
||||
|
tagad tiek lietas tonnām virtuālās asaras, arī tie cilvēki, kas ir negatīvi izteikušies vai ņirgājušies par viņa iespējamo seksuālo orientāciju tagad ir visiejūtīgākie radījumi uz pasaules un sūta vieglas smiltis Mārtiņam... man šķiet drausmīgi, ka cilvēki attopas tikai tad, kad cilvēks ir aizgājis. un Tumsa man vienubrīd bija labs iedvesmas avots, kur skanot šiem vārdiem Par to ja aizslēdz durvis ciet, Aiz durvīm kādam jāpaliek, Jo kādam vienmēr prom jāaiziet Par to, ja pieķers paslēpies Aiz mākoņiem un izliecies Par miglu debesīm.. Vienalga ko Paspēlēsim paslēpes Slēpies tu, bet es būšu brīvs Varbūt, ka mūs nepieķers Ālējoties debesīs es kā skaidru dienu atceros braucienu uz otru salas daļu pirms ~8 gadiem, pa ceļam veroties varenajos fjordos :) man patika redzēt Mārtiņu smaidam :) |
||||
|
|
Par cilvēku ar lāstu...
|
|||||||||||