Par cilvēku ar lāstu...

Subject:	kaķis/zaķis
Time:	8:29 am.

Vecgada vakars, ceļā uz Brīvības pieminekli es pacēlu šampanieša pudeli no trotuāra vidus, kur daudz cilvēkiem vēl būs jāstaigā, jārāpo. To darīju ar domu, lai kāds neuzkāpj, nepasit tālāk - pacēlu un iemetu miskastē, nekas īpašs manā skatījumā, taču netālu dzirdēju frāzi, taču nesapratu cik tas bija sarkasms, cik nopietni

"Es gribu no viņa bērnu, viņš pacēla pudeli"

tas man lika aizdomāties, ka daudzus cilvēkus patiešām pārsteidz tāda rīcība, arī rokas padošana izkāpjot no transporta, durvju atvēršana un palaišana pa priekšu.

pirmo reizi gadumiju sagaidīju ārpus kāda privāta pasākuma, šampja pudele tika atvērta Brīvības pieminekļa pakājē un vēlāk vakars veda cauri Karakumam, vēlāk Vecrīgas klubiem/bāriem, interesanti. šoreiz gan atkal savas neizdarības dēļ un tā, ka nespēju izvērtēt situāciju labāk, zaudēju iespēju pavadīt, iespējams, burvīgu vakaru ar pievilcīgu meiteni. īsa saruna un joki gaidot rindā, vēlāk daži skatieni pāri citiem galdiņiem un pēc kāda brīža, kad biju izgājis ārā nedaudz uzpīpēt, viņa jau bija pazudusi. žēl, jo viņas smaids tovakar bija visskaistākais.

gads iesācies citādāks nekā iepriekšējie. cilvēks, kas, iespējams, visvairāk mīl mani uz šīs pasaules šobrīd ir slimnīcā, joprojām mans prāts nespēj aptvert šādu dzīves pagriezienu, taču viss būs labi.

pavadot jaungada sagaidīšanas atskaņu, reibuma delīrijās viens cilvēks sāka runāt par seksuālām fantāzijām, un daloties savās fantāzijās jāsaka, ka aizdomāties līdz tam man nebija izdevies, taču, iespējams šis arī varētu būtu viens perfekts scenārijs, domāts manai gaumei ;)

Es atrodos teltī, kautko meklēju vai kārtoju somu. Ārā var dzirdēt sienāžus. Ir silts, taču tam nav nozīme. Pēkšņi telts ieeja tiek atvērta, skanot rāvējslēdzēja metāliskajai harmonijai teltī parādās meitenes galva. Viņa nobur mani ar smaidu. Rokā viņai ir kāsītis, neko nepasakot viņa to pieliek sev pie lūpām, aizdedzina. Viņa maģiski pieslīd tuvāk, nedaudz piemiegtām acīm, dūmiem mutuļojot viņas mutē, klusībā sniedz man skūpstu. Jūtu viņas saldās lūpas, viņas pirkstus, kas glāsta skaustu, tas viss mijās ar garšīgo dūmu. Viņa vieglām kustībām nogulda mani uz lāpstiņām, sniedz man savīstīto papīrīti mutē. pēc brīža viņa jau ir atbrīvojusi mani no šortiem tik tālu, lai spētu sniegt savas lūpas un mēli manam draudziņam.. tā nu es guļu, pīpēju un izbaudu :)

jāsaka gan, ka stāsts ir piepušķots manai gaumei :) taču vadlīnijas gan nav mans izdomājums.

Comments: Add Your Own.