Par cilvēku ar lāstu...
|
Friday, November 26th, 2010 |
|
||||
"I love you" "Don`t say that. you don`t love me" "Okay, I like you" "That`s better" Tā bija viena no pēdējām sarunām ar puiku, kuru biju saticis klubā. Viņam palika manas krellītes, kuras viņš vēlējās paturēt par piemiņu (tik mīļi). Man palika zilumiņš uz kakla, kuru pamanīju tikai no rīta iznākot no dušas un biju dusmīgs, taču arī priecīgs, jo šis bija pirmais puika, ar kuru man bija sanācis nevis tikai pavārtīties gultā, bet arī parunāties par dzīvi, tā, ka patiešām interesanti. Nezinu gan kāds es paliku viņa acīs, ja es neilgi pirms ardievu teikšanas aizmirsu viņa vārdu, man bija tāds kauns :( Esam nonākuši paradīzē - kristāldzidrs ūdens, baltas smiltis pludmalē, palmas visapkārt un siltums ir tieši tik ļoti patīkams, lai šeit iemīlētos pussekundē. Rītos/pa dienu izklaidējamies braukājot apkārt salai ar burinieku, staigājot pa salas vidieni vai peldoties. Pirmais vakars, ejam paēst jūras krastā. Jau no pirmā brīža saprotu, ka mūsu viesmīlis ir diezgan uzkrītošs maigais. Viņa uzsvērtā valoda un žesti pilnībā atklāj viņa kārtis. Pa vidu maltītei, ceļā uz tualeti, neuzkrītoši pārmiju ar viņu dažus vārdus. Jautāju vai viņš nezinot kādus labus klubus. Pēc brīža sapratu, ka viņš man uzskaita heteroseksuālu tūristu iecienītos klubus, pavaicāju viņam citādāk. Vajadzēja redzēt viņa pārsteigto sejas izteiksmi brīdī, kad teicu, ka nē, mani interesētu geju klubi/bāri. Laikam tomēr esmu diezgan nepamanāms uz cilvēku "gaydar" instrumenta. Tajā pašā vakarā arī apmeklēju šo bāru. Nedaudz uztraukts gan biju, jo ieejot bārā sapratu, ka šeit nevienu nepazīstu, esmu vienīgais baltais, un pie tam baltais, kas arī starp baltajiem nedaudz izceļas ar savu paskatu, kā arī man nav krekla (gandrīz visiem pārējiem gan ir). Tātad gatavojos ļaunākajam, bet pēc brīža saprotu, ka viss ir kārtībā un man netiek pievērsta pārlieku uzmanība. Pēc kāda laika satieku arī viesmīli, kopā iedzeram, parunājamies, pēc kāda ilgāka laika saņemos arī padejot. Šķiet, ka vairākiem sāk iepatikties tas, kā es kustos. Vēl dažas dejas, vēl dažas sarunas un tālākais jau ir kā trakā filmā. "Pie manis nevar, jo mani ceļojumabiedri guļ tajā pašā telpā, kur es", "pie sevis es arī nevaru...", "es arī pie sevis nevaru" Pēkšņi attopos, ka ejam gar jūru salas otrā pusē, sākam brist pa kkādu tropisko dārzu. Forša vieta. Detaļās neiedziļināšos, jāpiemin tikai tas, ka nekas tāds vēl nebija piedzīvots. Ejot atpakaļ uz naktsmājām saprotu, ka esmu galīgi sasmērējis sev šortus un izskatos pēc kkāda šmuļa, man vienalga. Domāju pie sevis - kāpēc es vispār pieminēju, ka gribētu pamēģināt trijatā? Nākamais vakars. Jau zinu ko no kluba var sagaidīt. Sēžu pie bāra letes, sūcu aliņu, vēroju kā cilvēki dejo mūzikas ritmā. Redzu viesmīli. Esmu nedaudz dusmīgs uz viņu, jo viņš iepriekšējā vakara beigās bija "too drunk". Nepagāja ne piecas minūtes, kad pāris cilvēki centās uzsākt sarunas. Tad es kādu laiciņu sēdēju, sarunājos, ļāvos, lai gar mani trinās viens no šiem jaukajiem cilvēkiem. Sarunas laikā pamanu aiz viņa jaunieti, kas ļoti izteiksmīgi un skaisti dejo pie stieņa. Ar tādām plūstošām kustībām viņš notver manu skatienu. Izcils augums, pēc izskata spriežot ap divdesmit gadus jauns, pavedinošas kustības un protams, pēc brīža viņam ir jāskatās man acīs. Pasmaidu, un ar to pietiek, lai visu atlikušo laiku viņa acis meklētu manējās un otrādāk. Viesmīlis aiziet, palieku ar iepazīto puisi sarunās. Viņš iešot ārā, es saku, ka pēc brīža sekošu, jo sākumā aiziešu uz labierīcībām. Iznākot no tām, pieeju pie puiša, kas skaisti dejoja, pasaku viņam, ka man ļoti patika kā viņš dejo un, ka viņš to dara lieliski. Aizeju līdz letei, izņemu cigareti no paciņas, lieku viņam noprast, ka man nepieciešama uguns. Viņš steigšus to noorganizē un aizsmēķē man cigareti. Pēkšņi atskan vienas meitenes teiktais, ka viņam šodien esot dzimšanas diena. Ilgi nedomādams piegāju pie viņa, noteicu svinīgos "happy birthday" un noskūpstīju viņu. mirklī, kad mūsu lūpas saskārās apkārt bija tādas ovācijas, spiegšana... sajutos super, jo jutu tik pozitīvu enerģiju visapkārt. Viņu sauc Novi (cik atceros) un viņam todien palika 23. puisis, kas gaidīja mani lejā uzprasīja, kas augšā noticis, jo dzirdējis kkādu "trobeli". Godīgi atbildēju, ka sabučoju jubilāru. Pēc brīža sēdējām jūras krastā uz palmas saknēm, runājāmies, sapratām, ka vēlamies viens otru. Es gan strikti noteicu, ka nevēlos nekādas "vārtrūmes". Tā mēs lavījāmies iekš viņa brālēna mājas, kur mans tās nakts draudziņš nakšņo pavisam reti, jo dzīvo uz citas salas. Viss notika tādā klusībā (jo mājā atradās vēl vairāki cilvēki, kurus nevajadzētu lieki traucēt), tas bija uzjautrinoši, jo ik pa laikam es nevarēju nenoelsties un tad sekoja viņa plaukstas kustība pāri manai mutei. Vienīgi žēl man viņu palika brīdī, kad viņš saprata, ka mums nav lubrikants, bet pats gan vainīgs, ja tik ļoti gribēja. Teicās, ka tā esot viņa pirmā reize kā pasīvajam un tad es centos būt pats uzmanīgākais cilvēks uz pasaules. Gaismai austot, kāds klauvēja pie durvīm. Redz, tas bija brālēns, kam vajadzēja lādētāju tik agri rītā. Nezinu ko viņš padomāja redzot puskailu balto vīrieti guļam viņa mājā. Puisis mani pavadīja kādu brīdi, apsēdāmies uz soliņa, parunājāmies un atvadījāmies. Viņš izskatījās saskumis saprotot, ka mēs ļoti iespējams vairs nekad neredzēsimies. Zinot, ka man ir vēl viena nakts jāpavada uz šīs salas, teicu, ka vēlāk ļoti iespējams būšu tajā pašā bārā. "Cikos? To es nevaru pateikt, jo šovakar iziešu patusēties nedaudz ar ceļabiedriem." Pulkstens divos naktī beidzot tieku uz bāru, pēdējo naudiņu ieguldu nopērkot pudeli alus, nosēžu pusstundu, gaidot jaunieti. pāris meitenes smaidot fotogrāfē kādu cilvēku, protams, ka es esmu fonā :D smieklīgi, taču var acīmredzot pamanīt, ka kadrā ķer mani, nevis kādu citu. var tak pienākt un uzprasīt vai var nobildēties ar mani vai kkā tā :D itkā bārs tukšāks, nekā iepriekšējā vakarā. saprotu, ka esmu saguris, jo pēdējās pāris naktis gulējis biju vidēji trīs stundas un man vairs nav sešpadsmit :D gāju mājās ar jautājumu vai viņš vispār tovakar bija ieradies, vai es par vēlu atnācu. ar viņu bija jauki parunāties :) pa ceļam uz namiņu, pretī nāca viena ļoti uzmācīga prostitūta, dialoga beigās bija gatava atdoties par brīvu :D tas noteikti bija kāds mārketinga triks ;) taču nē - sekss par naudu/ar prostitūtu mani nekad nav interesējis un tā tas arī paliks. Ko esmu iemācījies? Šķiet, ka esmu top (akīvais) nevis bottom. Sapratu cik tomēr sarežģīta ir gultas dzīve top/bottom iedalījumā. Pie tam fantazējot nereālākos scenārijus, man ir žēl to puiku, kam daba ir izrādījusi lielu sirsnību sniedzot milzu metamo, un atklājot gultas manieres cilvēks saprot, ka ir pārliecināts aktīvais :D Good luck meklējot mazohistiski noskaņotus homo :p Hetero tādā ziņā ir vieglāk. Lubrikants is a must have. |
||||
|
Par cilvēku ar lāstu...
|