sapnī redzēju sev vairākus tuvus cilvēkus, kas ir vai bija manā dzīves ceļā... nekas tāds izbrīnas vērts, izņemot to faktu, ka visu ko es biju sev nopircis, to man atņēma :D ne jau brutāli paņēma, bet vienkārši kamēr esmu aizņemts ar kaut ko vai aizgājis kaut kur. pa vienam, cits pēc cita nekaunīgāks. man jau nav žēl, ja uzprasa, bet ja pieņem to, ka es neiebilstu bez prasīšanas, tad ir par daudz. tās ir tikai lietas, bet ja tajā brīdī tas ir vienīgais, kas Tev ir un Tu esi izsalcis, izslāpis, tad tas paliek nopietni. sanāca tāda vilšanās, jo no tiem cilvēkiem to nebiju gaidījis. tā ir mana zemapziņa, kas runā un mēģina man ko teikt? vajadzēs sapņu tulku iegādāties, bet no otras puses, nezinu vai gribu būt māņticīgs savu sapņu uztverē. varbūt vajag tos atstāt kā ir - nosapņot, atcerēties, pasmaidīt un aizmirst.
|