naktī sapņos starp maniem kārtējiem bezsakarīgajiem piedzīvojumiem, iespējams filmas Prayers for Bobby iespaidā, man uzradās draugs - puisis. Pirms tam nevienā sapnī tādā emocionālā veidā neviens nav bijis (vismaz cik es atceros). Pēc filmas skatīšanās (paldies melleņu naktīm par ieteikumu) es uzmeklēju vairāk info par Bobiju, viņa dzīvi, tad aizsērfoju vēl visurkur un biju pārņemts ar jauno "it gets better" youtube sērijas vilni. Rezultātā, naktī nosapņoju, ka esmu aizbraucis citur un satieku sev draudziņu. Satiku šķiet tikai pāris reizes, atceros, ka paņēmu viņa telefona nr. pa kuru mēģināju sazvanīt viņu vēlāk. No rīta atskanot modinātājam sapratu, ka gribu viņu satikt sapnī vēlreiz, tāpēc iemigu, sapņi turpinājās, taču viņu neizdevās vēlreiz satikt. Tā es veiksmīgi pārgulēju miegu divas stundas nesasniedzot iecerēto. Filma savā ziņā mani ir iebiedējusi attiecībā pret vecākiem, jo zinu, ka līdzīgu attieksmi es varētu sagaidīt no tēva puses (filmā tā bija mamma).
P.S. Filma Prayers for Bobby ir viena no tām, kuras laikā ļoti jutu līdzi galvenajam varonim, līdz asarām.
|