|
nakts, +21, sēžu džemperī, ir nedaudz vēss... kkas trūkst, laikam nedaudz mīlestības, mīļa pleca... kakla, kuru varētu noskūpstīt, apskaut siltu sānu, pieglausties/ļauties pieglausties... kas ar mani? dzeru stipru, jo stipru caparinhu bārā, klabinu savas izjūtas uz klavieres.. drīz atpakaļ vecajā vai ne tik vecajā dzīves ritmā un viss. atbraucot šeit vēlējos sastapt kādu ar ko varētu pavadīt skaistu vakaru, tam cilvēkam būs jāpagaida. cilvēks, kas lej man dzērienus un viņam šķietu interesants un patīkams cilvēks tajā pašā laikā šodien stāstīja kā apmētājis gejus ar akmeņiem pludmalē. cik savādi, ka cilvēkam atliek tik pateikt, ka interesē, kas neparasts/neierasts, lai viss mainītos.. viens teikums pilnīgā nopietnībā un viss. protams, es nezinu, kāda būtu reakcija, bet man nav dūšas "pārbaudīt". tagad runā caparinha. jāiet tālāk dzīvē =) bučas un daudz sirds siltuma jums :) skanot dziesmai, kurā ir lirika "I love you, I love you, I love you..." Nataša Beningfīlda... saku arlabunakti.
|