Par cilvēku ar lāstu...
|
|||||||||
| Sunday, August 22nd, 2010 |
|
||||
| nu sākas meksikāņu seriāls... tagad es vēloties atņemt kādam ko tādu, ko viņš mīl. viss jau būtu labi, bet "how can one tame someone who is wild"? viņa manā priekšā ņem un karas kaklā, skūpsta svešiniekus un ne tik svešus cilvēkus. viss jau ir labi, ja cilvēks tā vēlas darīt un vēlāk jūtas labi, galu galā - mēs tak dzīvojam sev, ne tā? protams, ka man nav patīkami uz to noskatīties, vēl jo vairāk pēc vakardienas, taču spēju iedomāties, kā jūtas viņas puisis, kuram visu laiku tas ir jāpacieš. šo situāciju varētu ielikt "ja ne es, tad būtu kāds cits" kastītē. vēl kas - vakar viņa teica, ka viņš ar viņu neesot redzējis nākotni kopā... ko tādu pateikt/padomāt un vēl būt kopā.. hmm? kāpēc? | ||||
|
|
|
||||
|
hmmm... nekad neesmu sapratis cilvēkus, kas otram velta mīļus vārdus nepelnīti. ir vienkārši saruna, un tad pēkšņi "Tu esi lielisks", "Tu esi kolosāla", "Pati labākā" utml. Tie būs tikai piemēri, lai attainotu situāciju, taču analogas situācijas nācies novērot. "Vakar aizgāju uz veikalu nopirku maizi un pienu" "Tu esi tāds jaukums" vai "Šodien aizgulējos un nokavēju darbu" "Tu esi labākā" Kāpēc? Varbūt kādam cilvēkam ir apskaidrība par šo jautājumu, jo man tā ir tīrā mistika. Labi, saprotu, ka ir otra pusīte un gribas teikt ko mīļu, bet starp draugiem? Man tas uzreiz signalizē, ka cilvēks pielien, jo izklausās pēc tukšvārdības. |
||||
|
|
Par cilvēku ar lāstu...
|
|||||||||||