|
šonakt sapnis, kurā bija arī Viņš, mani sāpināja :( nenotika nekas tāds ekstraordinārs, taču savā ziņā ļoti mīļi. Viņa sejā bija rakstīts, ka Viņš patiešām domā to ko saka un tas sāpēja, jo dzīvē no Viņa šādu attieksmi nekad neesmu novērojis. Viņš vēlējās ar mani pavadīt laiku kopā, vienkārši divatā izrunāties un palikt pie manis pa nakti. Tā nav noticis ilgi un tā nenotiks arī un mēs abi, šķiet, zinam kāpēc. Viņam vairs nekad nebūs visa diena vai kaut puse dienas ko man veltīt, jo tā vienkārši ir. Viņam pietiek ar pusstundu, stundu. Laikam neesmu tas vēlamākais cilvēks Viņa pasaulē. Lūk, sapņos cilvēki ir tādi, kādus mēs vēlamies tos redzēt. Manā realitātē es biju sevi mānījis, ka līdzīgi var būt arī dzīvē. Sapnim pamatā bija vēstulīte, kuru vakar nosūtīju kā uzmundrinājumu, jo pēdējā laikā Viņam nesokas viegli, jo izskatās, ka Viņš ir pazudis sava ceļa meklējumos un ģimenes apstākļi tam nepavisam nepalīdz. Es gribētu palīdzēt, taču zinu, ka es vai nu nespēšu, vai pārpratīšu, vai Viņš to nespēs novērtēt, kaut vai manu vēlmi, kas nāk no sirds. Tāds nu Viņš ir. Nesen runāju ar Viņa draudzeni un pārliecinājos, ka Viņš tāds vienkārši ir, arī pret savu draudzeni. Viņam ir nespēja mācīties no kļūdām, Viņam ir grūti panākt pretī otram cilvēkam, taču Viņš mēģina, līdz vienam brīdim... Viņš ir kā mazs bērns, kuru vajag pabakstīt ik pa laikam, lai tas mācītos. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Agrāk domāju, ka Viņš ir patiesi laimīgs par savu dzīvi, taču mani sāk mākt šaubas, ka tā ir bijusi tikai maska. Vēlos palīdzēt, bet man tas sāpēs Viņa attieksmes dēļ.
|