iekšā tāds nemiers, un tajā pašā laikā miers par to, ka nemiers.. :?
vienmēr jau cilvēkiem kkas trūks, bet es to tagad jūtu izteikti un sliktākais ir tas, ka es pat nezinu, kas īsti man pietrūkst... varbūt citi to sauc par mīlestību.
vēl manā mājā dzīvo smuka meitene, kāpņutelpā vai ārpus tās, satieku un sveicinos ar viņu biežāk nekā ar pārējiem iedzīvotājiem kopā.. viņa uzsmaida un šķiet, ka jau no pirmās reizes esam viens otram iepatikušies, bet man nesanāk kkā uzsākt ko vairāk. kāpēc vispār tādas sakritības (ar to bieži satikšanu)?
šodien atklāju, ka mans ķermeņa svars ir atgriezies pagātnē par desmit gadiem... jā, pamatskola! savādi, ka sveru 4/5 no tā cik svēru pirms pāris gadiem, taču patīkami.
|