jūtos miegaini, nedaudz atskurbšu šo rakstot :)
mani nesen pārņēma sajūta, ka mani draugi mani saprastu, ja pastāstītu par savu situāciju ar Viņu.
saprastu tādā līmenī, ka pieņemtu. ir viens cilvēks, kam domāju pastāstīt par šo... pašam man nav saprotama motivācija, itkā varētu iztikt, bet no otras puses tas cilvēks man ir tuvs draugs un ļoti jauks cilvēks, jūtos brīvi esot kopā ar viņu. viņš nesen izšķīrās ar draudzeni, kopā bija vairākus gadus, laikam 3.. šoreiz "gan jau salabsiet un būsiet atkal kopā" nenostrādāja. es gan uzskatu, ka viņam viņa nebija piemērota, bet ko gan es varu teikt... es biju no retajiem, kas to teica pat tad, kad viņi bija vēl kopā - "apbrīnoju Tavu pacietību un Tevi saistībā ar šo meiteni".
nesen sāku prātuļot par savu orientāciju. labi, es "iekritu" vienreiz un vēl joprojām neesmu atguvies pilnībā. kas notiks vēlāk? vai tiešām es spētu būt kopā ar vīrieti? zinu, ka problēmas pabučoties ar kādu man nebūtu problēma, bet ko vairāk... nu nu... man anālais sekss ar vīrieti šķiet pretīgi un absolūti nepieņemami.
vietās kur uzturas netradicionāli orientētie man neviens nepiesaista tik daudz, lai varētu pat domāt par iepazīšanos. uz ielas ir pretēji, man patīk jauna paskata izskatīgi puiši (tādi 19-21 gadīgi), maz tādu, bet ir. varbūt man patīk tieši tas, ka viņus es nespētu ieinteresēt? un īstenībā mana primitīvā pievilcība nav saistīta ar cilvēka dzimumu, bet gan ar to cik cilvēks man teorētiski būtu nepieejams? viens tipāžs sieviešu gan paliks nepārspēts, lai tur vai kāds vīrietis nenāktu pretī... tumsnēja, brūnacaina meitene ar kastaņbrūniem/tumšiem lokainiem matiem. uhhh... jā, un joprojām ļoti patīk meitenes :)
|