jā, pavasaris sāk iešūpot manu pasauli, jauki.
šonakt sapni pavadīju kopā ar Viņu, atceros dažus mirkļus. mēs devāmies pa brīvības ielu, netālu no gaisa tilta. Viņš smaidīja, bija blakus, apskāvāmies. tik patīkami to bija sajust..
skumji apzināties, ka tuvāko pāris nedēļu laikā mūsu attiecības būs jāmaina pilnībā. es tā nevaru, būt blakus, bet nebūt blakus vienlaicīgi. cik mīlīgs Viņš ir, kad Viņam no manis ko vajag :D hah, bet ja tā padomā - arī es esmu tāds. vairs nespēju acīs Viņam skatīties ilgāk par pāris sekundēm, paliek kauns no sevis. Viņš saka, ka esot jau tā kā apradis ar domu un pieņēmis mani. uz jautājumu ko Viņam no manis īsti vajag Viņš atteica, ka atbalstu, draudzību. mīļi, taču es to nespēšu vairs sniegt bez vēlmes Viņu iegūt :(
BET tam visam emo pa vidu tagad ir parādījies jauns plāns attiecībā pret nākotni. šķiet, pirms apmešanās uz ilgāku laiku vienā valstī, es vēl pagūšu pabūt citos kontinentos :)
redzēt pasauli - dāvana, izprast pasauli - neiespējami, taču centieni to izdarīt ir kā lasīt burvīgu grāmatu.
|