sveiciens jaunajā gadā! :)
vecgada pēdējā dienā es sajutos neticami labi, laikam pateicoties skaistajam laikam, kas mani pavadīja sniegotajos laukos! paņēmu mašīnā vecu vecīti, pavedu kādu brītiņu un atkal pārliecinājos par to, cik dzīve katram ir dažāda, taču nevajag aizmirst, ka mēs varam sniegt otram ko labu un jauku, atpakaļ neprasot neko. man pietika ar to, ka viņš bija ļoti gandarīts par laipno žestu.
sagaidīju es domās par pasauli. pārņēma savādas izjūtas, ka šajā gadā ar mani notiks lielas pārmaiņas, cerams, ka uz labu.
Viņam esmu nevajadzīgs... nē, esmu gan vajadzīgs tikai tad, kad Viņam no manis ko vajag (kkādu lietu aizņemties vai līdzīgi). Satikt mani tāpat vien vairs nevēlas. Varēja vismaz pazvanīt, apsveikt... nē, to nevajag. Pietiek ar neizteiksmīgu rokasspiedienu. Arī ziemassvētkos saņēmu sms, kuru 99% sūtīja arī pārējiem, pat neiedziļinoties, bezpersoniski. Kautko nesen minēja, lai es uztaisot kādu tusiņu vai ko tml. Haha, tā jau ir, vienam atbraukt pie manis tagad bail. Esmu kļuvis par homoseksuālu briesmoni, kas to vien grib kā noģērbt Viņa bikses un paņemt Viņu pakaļā. Skumji, taču nevar pārmest cilvēkiem, kas nesaprot ko es jūtu pret Viņu. Pietiek ar dažiem teikumiem, lai cilvēks Tevi uztvertu pavisam savādāk uz visu atlikušo mūžu.
Jā, un ja es Viņam šo te stāstītu, Viņš noteikti teiktu, ka to darījis manā labā, jo vēlos Viņu aizmirst un ka Viņš esot gaidījis, kad es Viņam pazvanīšu vai aicināšu. Protams, ka izdevīgāk ir izdomāt atrunas un iemeslus. Kāpēc es nezvanu vai neprasu? Tāpēc, ka gribu, lai Viņš vēlas to. Ja cilvēkam būs vēlme satikties un uzzināt kas jauns dzīvē ir noticis vai izrādīt jelkādu interesi, tad Viņš to darīs.
|