Par cilvēku ar lāstu...

Subject:	nedēļas nogale
Time:	12:34 pm.

ir pavadīta kārtējos alkohola un marihuānas apskāvienos, taču tagad tam visam tiek likta daudzpunkte uz kādu laiku. atkal kārtējās dienas pavadītas ar viņu. viņš saka, ka tika pavadītas kolosālas dienas, protams, manuprāt, tikai pateicoties “tvaiciņam” un varbūt nedaudz laika apstākļiem un citām stulbām sakritībām. es sāku lēnām saprast, ka nav lemts mums būt, un tas ir tik smeldzīgi sāpīgi, ka brīžiem vēlos pieiet pie viņa un noskūpstīt, nesakot neko aiziet prom un aizmirst… bet iedomājoties ļaunu iznākumu, kā to, ka viņš nesapratnē/niknumā mani atraida un skatās kā uz tādu suni. es to nemaz nevēlos, dooh. trakākais ir tas, ka viņš arvien vairāk un vairāk man sāk uzticēties un stāsta tādas lietas, kuras nevienam nav stāstījis pirms tam. tieši vakar man pastāstīja vienu lietu, kuru es labāk te neaprasktīšu… protams, tas var būt:

a) izdomājums, lai liktu man justies labāk kā draugam (lai man rastos sajūta, ka glabāju ko īpašu)

b) viņam brauc širmis ciet no substanču lietošanas

c) taisnība, tādā gadījumā man būtu grūti viņu saprast kā cilvēku turpmāk

lai kā būtu, visi varianti ir diezgan biedējoši.

viens moments… mēs atplīsuši guļam tādu kā launagu, patiesībā vnk čillojam. abi snauduļojam. es guļot satveru viņa rokas plaukstu un sāku nedaudz, viegli glāstīt , tā tas turpinājās kādu laiciņu, es jau biju tā kā devies atpakaļ snaudā, kad viņš nedaudz pagrozijās un laikam tā kā pamodās un diezgan asi reaģēja uz to, ka viņa roka atrodas manējā… pēc reakcijas nevarēja saprast vai viņš saprata, ko es tobrīd daru vai nē (t.i. varbūt viņš padomāja, ka tas bija neapzināti no manas puses vai arī viņa pusmiega gļuks)… izklausās debili, bet man pieskārieni ir tik svarīgi, tiem nebūt nav jābūt izteiktiem/spēcīgiem, pietiek tik daudz, lai spētu just ķermeņa siltumu.

ak, man stulbā sirds. kur var būt tik paranormālas jūtas?! ja kāds man ko tādu pateiktu 2us gadus atpakaļ, es teiktu, ka tas cilvēks ir slims… tagad es esmu tas slimais.

katru pavadīto sekundi, kuru pavadu Viņa klātbūtnē, es tik ļoti mīlu, man vairs neko nevajag. drīz tam jādara ir gals, citādāk nespēju dzīvot vairs normāli.

Comments: Add Your Own.