walk in silence.

Sigur Ros. nav vārdu, kas raksturotu to, kā jutos pirms koncerta, tā laikā un pēc, pat tagad. skudriņas skrien. emocionāla bauda. ar skaņu bija problēmas, bet tam, kam patīk šī apvienība, tas tik ļoti netraucēs. es vairāk biju aizrauta, jo redzēju viņus dzīvajā un pirmo reizi, nevis ķidāju skaņu un citus efektus. var redzēt, ka cilvēki ir ar visu savu dvēseli tajā iekšā. es stāvēju pie pašas skatuves, ā, totāla atslēgšanās no visa tā, kas notiek ārpus šī koncerta, tikai acu aizvēršana un ļaušanās, lai mūzika vada.
Kad noskatījos viņu filmu Heima, es biju bez vārdiem - Islandes (tieši tā, jo man riebjas tas kroplīgais veidojums ar garo sākumburtu) daba, kultūra, cilvēki un viņu individualitāte, mūzika. ah, jāaizbrauc taču uz to ledus zemi kaut kad.

Šī vasara ir pagājusi vienos koncertos, nav slikti, nav slikti. :) šis man bija pēdējais šīs vasaras koncerts - perfekts noslēgums!!! labāku nevarētu vēlēties.