5/30/10 04:35 pm
par daudz brīvdienu vienā nedēļā.
tagad patstāvīgi runāju ar sevi, lai nav jāklausās, ko domā mans prāts.
5/27/10 02:04 pm
vienu brīdi es sēžu pie bāra un nedaru pilnīgi neko, atskaitot pārtikas naudas tērēšanu alkoholā, pēc pāris pāris stundām, es tieku pie neta, pēc pāris stundām es esmu izdarījusi visu, ko var izdarīt ar interneta palīdzību, un saprotu, ka sešu stundu garumā esmu runājusi tikai ar trīs cilvēkiem - barmeņiem. un es neesmu svešā vietā, tur ir daudz skolas biedru, puiša draugi un arī pats puisis kaut kur jautrojas, par mani aizmirsdams. tas viss ir labi, jo tad nāca vakara kulminācija. vispirms satiku brālēnu, ar ko gan kopā vakaru negribēju pavadīt. tad uzrodas elīnas brālis, ar ko ir jautri, paliek vēl jautrāk, kad dāvids viņam draud iedurt nazi ribās. tad es sakontaktējos ar vēlvienu cilvēku, tātad manā kontā pa visu vakaru ir 6 cilvēki. un daudz alkohols, daudz!! bet es svinēju eksāmenu. kad mani seši draugi nozuduši, uzrodas mans puisis. kā jums šķiet, vai pēc 5 stundu ilgas ģitāras spēlēšanas viņš ir gatavs arī man nedaudz pakavēt laiku? pareizi, ka nē. viņš apsēžas blakus krēslā un sāk koķetēt vai nu vienalga ko, kaut vai runājas, bet ar svešu meiteni. hmm, vai man vajadzēja palikt un gaidīt, līdz viņam apniks un mēs dosimies kopīgi mājās un vienkārši gulēsim, lai rīt notiktu tas pats? nu jā, es tieši tā nodomāju, savācu savas mantas un dzērumā aizbraucu mājās. vispār tas ir daudz iespaidīgāk, kā braukt skaidrā. ap pus6iem, mans princis pārrodas mājās un ir ārkārtīgi mīļš u tē tē, bet par spīti manam lielajam nogurumama un miegainībai, es sapratu, ka neesmu gatava būt mīļa pret viņu. nakts paiet spārdoties un pa miegam kaujos ar viņu un savām dusmām. rezultāts - esmu vīlusies,tagad viņš guļ manā gultā, man pat nav kur noslēpties, lai vienatnē varētu izraudāt savu bēdu. tā nu cenšos savākties un nevienam neuzbāzties. vīlusies, jā.
otrs. stāstam sākums tieši tāds pats. nu tas ir tas pats stāsts, tikai ir vēl viens rezultāts. konsultāciju laikā uzzinu, ka vakar laikā, kad tik ļoti garlaikojos pie bāra, manas labākās draudzenes un klasesbiedrenes (tas jau sāk skanēt ironiski) ir turpat netālu kreklos un jautri pavada laiku. hm, diez kāpēc man nevarēja padot kādu ziņu? ok, paldies par to, dubultvilšanās.
bet tā vispār šī ir jauka diena un man iet labi. dēļ karstā laika un satraukumiem negribas ēst, līdz ar to ir vairāk naudas izklaidēm. tikai nav ar ko izklaidēties. fail
tagad ir laiks cigaretēm un ilgai sēdēšanai pagalmā, protams, kopā ar dūdu.
5/13/10 12:30 am
nejauši kaimiņam pateicu, ka viņa mūzika rībina manu grīdu, viņš nepieklājīgi atteica, ka labāk neteiks, kas rībina viņa griestus.
ar Dāvidu nosvinējām gada jubileju. heheh. ne gluži ar torti un šampanieti. bet arī labi :)
tagad es mācos matemātiku acis pārgriezusi, neticu, ka vēl kāds būs to izdarījis, jo es jau pie 40 uzdevuma sāku atmest spēkus. kur nu vēl bioloģiju un dzejas analīzi. ehh
5/12/10 05:40 pm
ja man jautātu, es teiktu, ka esmu slima. un mana vaina ir gulēšanas slimība. tā ir tik lipīga un gara un ar to nevar cīnīties. nekādi.
5/9/10 08:31 pm
ohohhohooooo.
tātad rīt kaut kāda mega lielā ieskaite ekonomikā, jeb tas pats, kas eksāmens.
agrāk es ekonomikā pelnīju atzīmes špikojot, šogad neesmu darījusi pat to.
man ir izeja - pavadīt šo nakti izpildot visu darba burtnīcu - 160 a4 formāta lpp. tad salīdzināt atbildes. izkonspektēt svarīgāko un iedzīt to galvā.
vai arī uzlikt mīksto un cerēt, ka atzīmes būs tik sūdīgas visiem, ka nekur neparādīsies.
4/26/10 10:55 pm
brīvdienas sev dāvinu kā dāvanas dzimšanas dienā. (ja pieņemam, ka brīvdienas ir dienas, kad es eju uz darbu, bet neeju uz skolu)
pārāk bieži kāds man jautā, ko es darīšu pēc vidusskolas. tas liek man šaubīties. nē, tas noteikti nav tas, ko es vēlos. es tikai cenšos savienot, ko es varu atļauties un ko es varētu arī gribēt, ja nedaudz pacenstos. tie nav mani kvēlākie sapņi, bet tā nav arī tā bedre, no kuras es pirms pāris gadiem sāku baidīties. es tur nenokļūšu. es būšu augstāk.
šodien sēdēju pie dīķa. tā saule un vispār labs garastāvoklis.
jāpiespiež sevi piecelt agrāk, lai varētu vairāk padarīt.
4/12/10 09:11 pm
pati vainīga, ō jāā.
nav jēgas sūdzēties, jo to visu pārtraukt varu tikai es pati.
bet kā es varu būt tik stulba? nudien nesaprotu.
4/4/10 11:29 am
arī vakars/nakts izvērtās visai jauka. pokerā gandrīz atkal pieveicu visus puišus, bet finālā pēkšņi apnika tā spēle un viss - padevos bez maz vai.
hmm, nakts.. beidzot jutu visu viņa uzmanību tikai man. biju aizmirsusi kā ir vēl ilgi pēc tam neelpot normālā ritmā. aii
šodien saule tā spīd, tā spīd. kaut kas taču ir jādara. kā būtu ar angļu valodas un fizikas mājas darbiem? ōo nē.
3/30/10 02:28 am
pārvarēju sevi un pabeidzu domrakstu. diezgan vājš iznāca, bet labāk tāds nekā nekāds.
šodiena pēc pilnas programmas, beidzot esmu pelnījusi miegu pirms nākamās smagās dienas.
"Par Tevi un Niklaavu man sirds mieriiga- kalni stiprina cilveekus." kaut nu tā būtu.
3/28/10 04:36 pm
es savā sapnī nomiru. bet pirms tam es lidoju. es nevaru izlemt vai tas bija labs, vai slikts sapnis. jo es lidoju!! bet tad nomiru.
ielādēju jauno skypu, un tā skaņa, kad atnāk jauna ziņa, ir tāda, kas kutina. heheh
3/21/10 03:27 am
šonakt atradu savus pazaudētos sapņos, tagad tikai jāsaliek tie pareizā secībā.. un uz priekšu!
3/21/10 02:14 am
smieklīgi liekas, cik skaistas bildes ir pie skolas sienas mozaīkas tiem cilvēkiem, kuri tās tapšanā nav ieguvuši ne skrambiņu. bet kāda man tur daļa.
šodien bioloģijas lekcija mani tiešām aizrāva un es uz mirkli spēju atmosties. ieliekam sevi senajos laikos. svētdienā no rīta pamodies, nokāp no sava koka, un dodies pēc brokastīm, normālām beidzot, jo pēdējās dienās ir sanācis pārtikt tikai no lapām, pieneņu saknēm un citiem draņķiem. tā nu Tu ej pa garo savannas zāli, pēkšņi kaut kas nočab, Tu ej trokšņa virzienā, cerot nosist kādu mazo dzīvnieku, bet - priekšā ir zobenzobu tīģeris. ir jāizdara izvēle. TAGAD! cīnīties vai bēgt. bioloģiskie procesi ir tik piemēroti bēgšanai, atslābst elpvadi, lai vieglāk elpot, paātrinās sirdsdarbība, lai sirds ātrāk darbotos un organismam vairāk tiktu skābeklis, paplašinās acu zīlītes, lai Tu redzētu kur skriet, apstājas nieru un kuņģa darbība, lai tas lieki netērētu enerģiju, kas ir vajadzīga muskuļiem, izdalās adrenalīns. tad kāpēc gan man neskriet tagad?
aizbēgu.. izrunājos, nomierinājos. un nu man šķiet, ka es zinu, kā rīkoties. bez asarām, bez jebkādām skumjām, ar smaidu. viss notiek kā jānotiek. situācija ir pārāk sarežģīta, lai to skaidrotu, bet par spīti visam, es jūtos labi. un man nav žēl.
3/19/10 12:43 am
ja citus gadus es priecājos par iespēju rakstīt brālim projektu, tas bija tāpēc, ka tādā veidā es ieguvu lieku naudu. tagad man jāpriecājas, jo man nebūs brālim jāatdod viss parāds. es negribu tik nenaudīgu visu nākamo gadu. un kā būtu dzīvot āfrikā?
3/16/10 12:23 am
vakarvakara emocijas nav aprakstāmas. un es ticu, ka beidzot viss būs atkal kārtībā.
3/14/10 06:29 pm
o šodienas labākā sajūta. kaklā tas stulbais kaut kas, kā izklepošanai ir jāpieliek liels spēks, mani kaitina, līdz ar to es cīnos ar viņu, bet tad sirds parāda ko domā par tādu cīņu, un es nevaru izvēlēties kam dot virsroku.. varbūt ir laiks atpūsties? nop.
3/14/10 09:44 am - kur`s nomain`ija garumz`imes man`aa dator`a?!
nakts skolā.
nē, tā vairs nav skola naktī, bet gan visatļautības iestāde. medmāsas kabinetā vienkārši ej un ņem ko gribi.. vajadzēja vairāk paņemt tās kakla tabletes. kameras tiek ignorētas, vai labākajā gadījuā izslēgta gaisma, lai mūs neredz. sēžam pie stundu saraksta un dzeram, līdz nedaudz pietrūkst un ir jākāpj pa logu ārā un jābrauc pakaļ vēl. labi gan, ka apsardze "neredzēja" kā ar trepēm tiek līsts iekšā pa logu. hah "nu labi, bet vairāk gan pa logiem nekāpjiet". tikai stulbi, ka dežurante bija aizslēgusi tikai centrālās durvis, bet pagalms pieder mums - nu forši uzpīpēt pie skolas kā pie parastas kāpņu telpas. uz nakti iekārtojāmies ģeogrāfijas klasē - tīri mājīgi, es sapnī redzēju, ka mēs to kabinetu iekārtojam kā Bela grāmatā tas vīrieties iekārtoja būri. vispār man bija debīli sapņi, bet nebrīnos, jo mana zemapziņa ir vienkārši piekauta. es nezinu, kādas būs sekas šim vakaram, bet man tas arī neinteresē. man vispār nekas neinteresē. es varētu vemt ārā visu, sākot ar kuņģa sulu līdz beidzot arī sāpes. bet tam man nav laika, mani gaida darbs, vecāsmātes apciemojums kopā ar brāli (es sapratu,ka brālis būs tas, ko man būs visgrūtāk pamest, ja es izdomāšu studēt neLatvijā), tad beidzot arī mācīšanās.
lai arī vakarvakars bija atvēlēts izlemšanai, ko darīt tālāk ar Dāvidu, es neesmu izlēmusi neko. nulle. es ne tikai strīdos pati ar sevi, bet iekšēji kožu, skrāpēju un beru sāli brūcēs. un vispār man rokas šobrīd izskatās pretīgāk kā pēc darba dānijā. laikam šuvotājs nav jāliek spraugās ar rokām. sāp, bet tas ir labi. novērš domas.
3/8/10 07:52 pm
šodien tā kārtīgi palutināju sevi - nopirku motoreļļu, eļļas filtru, vārsta blīvi kaut kādu, kā arī benzīnu un pat trekteri. ko gan sievietei vairāk vajag. hahhahha
hm, īstenībā ja nebūtu klases puišu un vēl pāris citu cilvēku apsveikumi, es tagad justos galīgi sašļukusi, jo mans mīļais puisis man pat buču nav iedevis šodien. ai
3/4/10 03:48 pm
jo vairāk domāju, jo lielākā nezināšanā sevi iedzenu.
3/3/10 11:37 pm
nevarētu teikt, ka tas ir kāds pārsteigums, bet darbu kopā ar Dāvidu vasarai neesam atraduši. tā nu man ir izvēle 1)doties uz Dāniju 2)palikt Latvijā
ja izvēlos pirmo, būs atkal jādzīvo ar igaunēm kopā, agri jāceļas, smagi jāstrādā, jāskaita dienas, ko vēl varētu pieciest. bet.. BET bez Dāvida. kad pagājušovasar atgriezos mājās, es nespēju parunāt, gribējās tikai raudāt un skaļi kliegt: "nekad mūžā vairs nelaid mani prom kaut kur tik tālu uz tik ilgu laiku!!" es vienkārši neesmu pārliecināta, ka izturēšu vēlreiz to visu, jo piedevām nekā jauna šogad jau nebūs. tomēr šai izvēlei ir bonuss - nauda. mašīna tiks pie apkopes - es pie dzīves, bet to tikai vasaras beigās un arī ne uz ilgu laiku.
turpretī otro iespēju izvēloties, mani sagaida nekā nedarīšana, ilga gulēšana, izlaišanās, nu viss tas, kas man nepatīk, bet kopā ar Dāvidu. un tomēr pēc tam nekāda materiālā pamata mācībām un tad jau arī visa vasara būtu kā tagad pēdējie mēneši - izmisīgi centieni izdzīvot. pārtikt no nekā. labi, tādas ir pēdējās dienas līdz algai, bet ir jau skumji, ka Dāvida tētis, kurš ir ticīgs un ar stingriem principiem, kam nepatīk tādas kā manas un Dāvida attiecības pirms laulībām, ir tomēr ļāvis man dzīvot pie viņiem, zinot, ka man ledusskapī nestāv nekas. nu labi, margarīns, mārutki un etiķis jau gluži nav nekas. hahh. un tāpat nebūtu ballītes vai festivāli. un tomēr - vai es neesmu beidzot nopelnījusi vienu brīvu vasaru? pēdējos 4us gadus es diezgan nopietni un smagi strādāju visu vasaru, ne tikai vienu mēnesi, bet VISU vasaru. man taču diez vai mūžā būs vēl tāda iespēja, paņemt 3mēnešu garu brīvlaiku. bēt, ja nu pēc vasaras es ņemu brīvu pusgadu vai gadu, tad naudu dzīvošanai jau vajadzētu. un varbūt man ar brīvu vasaru pietiktu, lai pēc tam uzreiz mācītos.. evīiiit, izdomā. viņi gaida atbildi.
2/25/10 08:21 pm
"Women might be able to fake orgasms. But men can fake a whole relationship."