04:06 am - don't need
viņam mani vajag tikai kamēr kaut ko vajag. slikts raksturs, evit, slikts!
visādā citā ziņā jūtos labi. sen nesatikti cilvēki. viņi varbūt nav tie ar ko kopā gribētu novecot, bet viņi ir gandrīz kā bērnības draugi. vēl labāki
neskaitāmi daudz reizes mani iebunkāja, paraustīja aiz deguna, lika teikt murr. un visu ko citu. līdz beidzot es atmodos.
es aizmigu pirtī, jo man bija ļoti, ļoti auksts. es nezinu, kas tur tik slikts, bet viņš ļoti satraucās, kad to atklāja.
un tagad varbūt beidzot varētu iet čučēt. trešā nakts pēc kārtas.
12:12 pm
un tad Tu atrodi kādu manā vietā, šai situācijai piemērotāku, un tad Tu mani noliec malā. un tad es te stāvu malā.
ir rīts un es daudz ko nesaprotu - te malā.
kaut kas ir mainījies.. bet te jau arī nav slikti.
ir sestdiena. un cerībā, ka daudzi vēl guļ, es iziešu ārā paskriet. lai beidzot atmostos. šī iespējams ir piemērota diena ķīmijai.
visa mana šīs istabas iedzīve ir sakrauta vienā stūrī. un man neko no tā nevajag. es varētu dzīvot tukšā istabā.
12:31 pm
klasesbiedri tomēr pārāk švaki man to zoli iemācījuši.
09:58 pm
ja kaut nedaudz pacenšas, kaut kādu skaidrību var ieviest.
tikai ne manā istabā. uz zemes izsvaidītas guļ atmiņas. -visos formātos.
sajūta tāda it kā es pārvāktos prom no šejienes. varētu kāds tagad piezvanīt un uzdot jautājumu: "ē, nevēlies dzīvot pie manis? Tev būs sava vannasistaba un Tu varēsi nerunāt ar mani". jā, jā,vēlos!